Maskavas metropolitēns
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Maskavas metropolitēns" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
| Maskavas metropolitēns | |
|---|---|
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Krievija
|
| Pilsēta | Maskava, Maskavas apgabals |
| Atklāts | 1935. gada 15. maijā |
| Pageigts | 1935. gada februārī |
| Tehniskā informācija | |
| Kopējais garums | 360 km (+ 4,7 km viensliedes dzelzceļa līnija, 54 km Maskavas centrālā dzelzceļa līnija) |
| Līniju skaits | 14 (+ viensliedes dzelzceļa līnija, Maskavas centrālā dzelzceļa līnija) |
| Staciju skaits | 212 |
| Pasažieri dienā | 6,498 miljoni (2016) |
| Pasažieri gadā | 2,378 miljardi (2016) |
| Papildinformācija | |
| Mājas lapa | [1] |
.png)
Maskavas metropolitēns (krievu: Московский метрополитен) ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu. Maskavas metro sistēma ir piektā visvairāk izmantotā metro sistēma pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā ar Maskavas metro tika pārvadāti 2,5 miljardi pasažieru, vidējais dienas pasažieru skaits ir gandrīz 7 miljoni.
Pirmā Maskavas metropolitēna līnija — Sokolničeskaja (Сокольническая) 
tika atvērta no stacijas "Sokoļņiki" (Сокольники) līdz stacijai "Park Kuļturi" (Парк Культуры) 1935. gada 15. maijā.
Visā pasaulē Maskavas metro ir pazīstams ar tā īpatnēji dekorētajām stacijām. Kopējais līniju garums ir 360 km, kopējais staciju skaits — 212, no kurām 44 iekļautas kultūras mantojumā. Kopējais līniju skaits Maskavas metro — 14, pie kurām pieskaitāmas arī viena vieglā metro līnija (Московский монорельс) 
un Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК)) 
. Līdz 2021. gadam plānots atvērt vēl 36 stacijas ar tuneļu kopgarumu vairāk nekā 70 kilometru.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iecerētie projekti (1902—1931)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1902. gadā pirmoreiz radās ideja par pazemes dzelzceļu Maskavā, kāds vietējais laikraksts to noraidīja, jo tā nekaunīgi aizskar visu, kas Maskavas pilsētā krievu tautai ir dārgs. Tomēr 30. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Diviem jauniem komunistiem — Ņikitam Hruščovam un Lazaram Kaganovičam tika uzticēts vadīt tāda metro celtniecību, kas uzskatāmi demonstrētu sociālisma, strādnieku un zemnieku sasniegumus.
Celtniecības darbi (1931—1935)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, Staļina pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Komjaunieši brīvprātīgi strādāja savā brīvajā laikā, un viņu lielais ieguldījums tika godināts, nosaucot staciju to vārdā "Komsomoļskaja" (Комсомольская). Arī būvmateriāli pienāca no dažādām valsts daļām: sliedes no Kuzņecas tēraudlietuvēm, marmors no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.
1935. gada februārī tika pabeigts pirmais 11,6 kilometru garais sliežu ceļu posms, kas savienoja staciju "Sokoļņiki" (Сокольники) ar Kultūras parku ("Park Kuļturi" (Парк Культуры)), un 15. maijā tika atklātas pirmās 13 stacijas. Daudzi, kas piedalījās celtniecībā, vēlāk saņēma apbalvojumus, arī tolaik ļoti kāroto Ļeņina ordeni. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.
Metro un karš (1941—1945)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. 1941. gada novembrī vācu karaspēks bija sasniedzis Maskavas nomales un Padomju Savienība cīnījās par izdzīvošanu. Metro stacija "Majakovskaja", kas bija pabeigta tikai pirms trim gadiem, kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. Pirms Sarkanās armijas došanās uz fronti šīs stacijas plašajā centrālajā zālē Staļins uzrunāja ģenerāļus un partijas aktīvistus.
Metrostacijā "Kirovskaja" (Кировская) (tagad "Čistije Prudi" (Чистые Пруды)) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Tieši šeit Staļins un viņa padomnieki plānoja pirmos uzbrukumus nacistiem. Tādējādi metro sistēma kļuva par svarīgu simbolu pretestībai pret nacistu iebrukumu. Patiesībā tai tika piešķirta tik liela propagandas loma, ka mozaīku meti stacijai "Novokuzņeckaja" (Новокузнецкая) pēc to radītāja Viktora Frolova nāves blokādes (1941—1944) laikā Sanktpēterburgā no turienes tika evakuēti.
Metro kā patvertni izmantoja daudz cilvēku, ko pierāda fakts, ka Maskavas metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.
Pēckara gadi (1945—1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties, tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas Koļcevaja (Кольцевая) 
, Fiļevskaja (Филёвская) 
, Kalužsko-Rižskaja (Калужско-Рижская) 
, Tagansko-Krasnopresņenskaja (Таганско-Краснопресненская) 
, Kaļiņinskaja (Калининская) 
un Serpuhovsko-Timirjazevskaja (Серпуховско-Тимирязевская) 
līnijas.
Pēcpadomju gadi (1990—2005)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1990. gados radās dažādas idejas, tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, viensliedes dzelzceļa līniju , kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizēti. Viensliedes dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām. 2003. gadā tika atvērta pirmā līnija, kas pilnībā atrodas aiz MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām — Butovskaja (Бутовская) 
līnija.
Mūsdienas (no 2005. gada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gadā tika pieņemts lēmums par Maskavas metro attīstības plāna realizāciju, kas paredzēja līdz 2020. gadam atklāt 70 jaunas stacijas 160 km garumā. 2012. gadā vēl viena līnija šķērsoja MKAD robežas — Kaļiņinskaja (Калининская) līnija, taču vēlākos gados staciju skaits strauji pieauga, kas atradās aiz MKAD robežām. 2016. gadā tika atklāta 14 līnija — Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК)) , kas ir dzelzceļa riņķa līnija ar pārsēšanās stacijām uz metro. 2018. gadā tika atvērtas pirmās metro stacijas Bolšaja kolcevaja (Большая кольцевая) 
līnijā, kas dod jaunas iespējas pārsēsties uz līnijām, tādējādi veidojot otro riņķa līniju.
Maskavas metropolitēna logo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maskavas metropolitēns tika atvērts 1935. gadā un līdz ar atvēršanas datumu izveidots pirmais logo. Tā autori bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova.
Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona pusaplī (pusaplis nozīmē tuneli).
Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts sarkanā adatas caurumā.
Maskavas metropolitēna logo (1979—2014).
Maskavas metropolitēna logo (kopš 2014. gada).
Kopš 2014. gada adatas caurumā ievīts logotips ir daļa no Maskavas metropolitēna zīmola.
Maskavas metropolitēna izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maskavas metro aizliegts:
- Iziet turniketu līniju nesamaksājot.
- Smēķēt.
- Lietot alkoholiskos dzērienus un atrasties metro alkohola reibumā.
- Apzīmēt metro un izvietot sludinājumus.
- Pārvadāt metro lielu bagāžu, velosipēdus (izņemot izjauktā veidā), ieročus un asus priekšmetus, viegli uzliesmojošus un sprāgstošus priekšmetus.
- Pārvietoties pa metro staciju ar skrituļslidām, skrejriteņiem un citiem transporta līdzekļiem, izņemot invalīdu ratiņus.
- Doties aiz norobežojošās līnijas pie platformas beigām līdz metro ierašanās brīdim.
- Atspiesties pret vagonu durvīm un traucēt pasažieriem iekāpt vai izkāpt, censties iekāpt vai izkāpt pēc durvju aizvēršanās, traucējot mašīnistam aizvērt durvis.
- Braukt metro, kad vagons vairs neveic pasažieru pārvadāšanu.
- Atvērt vagona durvis brauciena laikā.
- Braukt vagona kabīnē.
- Nokāpt uz sliežu ceļiem, lai paceltu nokritušu priekšmetu vai iekļūtu tunelī.
- Filmēt un fotografēt, izmantojot stacionāru inventāru bez Maskavas metropolitēna vadības atļaujas (izņemot parastos fotoaparātus).
Eskalatora izmantošanas noteikumi:
- Atrodoties uz eskalatora, stāvēt labajā pusē ar seju pret kustības virzienu. Ja nepieciešams apsteigt citus cilvēkus, to darīt pa eskalatora kreiso pusi, turoties aiz roktura.
- Uz eskalatora aizliegts: skriet, sēdēt uz kāpnēm, kāpt uz kāpņu norobežojošās līnijas, likt mantas uz rokturiem.
- Bērnus turēt aiz rokas vai rokās.
Apmaksa par braucienu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apmaksa par braucienu ar papīra biļetēm (1935—2006)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1935. līdz 2006. gadam tika izmantotas papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris.
Apmaksa par braucienu ar viedkartēm (2007—2013)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 2006. līdz 2013. gadam izmantoja viedkartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases.
Apmaksa par braucienu ar vienotajām viedkartēm (no 2013. gada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 2013. gada tiek izmantotas vienotās viedkartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.
Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta viedkarti, ieeja notiek caur turniketiem. Ir vairāki braukšanas tarifi.
_(7221508840).jpg)
Tarifi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Braukšanas biļetes veids | Maksa rubļos | Biļetes derīguma termiņš |
|---|---|---|
| Vienotā biļete braukšani metro, pa viensliedes dzelzceļu, tramvajā, trolejbusā un autobusā, ar ierobežotu braucienu skaitu. | ||
| 1 brauciens | 55 | 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. |
| 2 braucieni | 110 | 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. |
| 20 braucieni | 747 | 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. |
| 40 braucieni | 1494 | 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. |
| 60 braucieni | 1765 | 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. |
| 1 diennakts | 218 | 1 diennakts kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt. |
| 3 diennaktis | 415 | 3 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt. |
| 7 diennaktis | 830 | 7 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt. |
| 30 diennaktis | 2075 | 30 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt. |
| 90 diennaktis | 5190 | 90 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt. |
| 365 diennaktis | 18900 | 365 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt. |
Darba laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
- Tieši vienos naktī apstājas eskalatori, kas paredzēti ieejai stacijās un pārsēšanos uz citām stacijām, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. 1:03 no galastacijām dodas pēdējie metro vagoni (no stacijas "Pjatņickoje Šosse" (Пятницкое шоссе) — 1:04 , no stacijas "Aļeksandrovskij Sad" (Александровский сад) uz stacijas "Meždunarodnaja" (Международная) pusi — 1:08). Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
- Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) bieži tiek lemts lēmums par staciju darba laika pagarināšanu līdz 2:00-2:30.
- Vidējais intervāls starp metro pienākšanu (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijās, kuras izmanto maz cilvēku, intervāli ir aptuveni 4—5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" (Выставочная) un "Meždunarodnaja" (Международная) metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
- Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.
Mobilie sakari un internets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un uz platformām. Pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas atrašanās vietas zem zemes (dziļums) un operatora. Visā Koļcevaja (Кольцевая) līnijā ir izveidots lielisks telefonkomunikāciju pārklājums.
No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad" (Охотный ряд), "Teatraļnaja" (Театральная), "Ploščad Revolucii" (Площадь Револуции) pateicoties kompānijai "Komstar-OTS" tika izveidots maksas bezvadu internets (Wi-Fi). 2012. gadā kompānija "Boļšaja Troika" uzstādīja Wi-Fi Koļcevaja (Кольцевая) līnijā, Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līnijā no stacijas "Mendeļejevskaja" (Менделеевская) līdz stacijai "Borovickaja" (Боровицкая) un divos metro vagonos Sokoļničeskajas (Сокольнеческая) līnijā, bet pēdējā brīdī atteicās no projekta un neuzstādīja.
Tomēr Wi-Fi tika uzstādīts. To uzņēmās izdarīt "MaksimaTelekom". Wi-Fi uzstādīja pilnīgi visās līnijās.
Pasažieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.
Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:
| Gads | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Miljoni pasažieru | 3202,7 | 3200 | 3200,1 | 3200,6 | 3200,6 | 2603,2 | 2475,6 | 2528,7 | 2572,9 | 2392,2 | 2348,3 | 2388,8 | 2463,8 | 2490,7 | 2415,3 | 2384,5 | ? | ? | ? |
| Kilometru ar pasažieriem | 587,9 | 590,1 | 598,4 | 616,4 | 631,4 | 641,6 | 649,5 | 657,5 | 699,2 | 686,8 | 689,9 | 702,7 | 702,7 | ? | ? | ? | ? | ? | ? |
Pasažieru skaits Maskavas metro ir atkarīgs no laika. Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.
Pēc 2008. gada datiem vislielākais pasažieru skaits bija novērots šajos posmos:
- "Krasnogvardejskaja" (Красногвардейская)-"Paveļeckaja" (Павелецкая) Zamoskvoreckajas (Замоскворецкая)
līnijā - "Vihino" (Выхино) — "Taganskaja" (Таганская) Tagansko-Krasnopresņenskajas (Таганско-Краснопресненская)
līnijā - "Plaņernaja" (Планерная) — "Uļica 1905 goda" (Улица 1905 года) Tagansko-Krasnopresņenskajas (Таганско-Краснопресненская) līnijā
- "Altufjevo" (Алтуфьево) — "Mendeļejevskaja" (Менделеевская) Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская)
līnijā - "Novojaseņevskaja" (Новоясеневская) — "Oktjabrskaja" (Октябрьская) Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская)
līnijā
No Otrā pasaules kara līdz 2009. gadam pasažieru skaits Maskavas metro ir tikai audzis. Pēc bijušā Maskavas metro direktora domā tas bija saistīts ar pasaules finanšu krīzi.
Platība Maskavas metro vagonā sastrēgumstundā ir 7,7 cilvēki uz 1m².
Līnijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_(6326066150).jpg)
_(6368824991).jpg)
_(6442305433).jpg)
| Nosaukums | Atvērta kopš | Pēdējais papildinājums | Garums | Staciju skaits | Vidējais attālums starp stacijām | Braukšanas laiks līnijā | Vidējais staciju dziļums | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
|
Sokolničeskaja Сокольническая | 1935 | 2016 | 32,5 km | 22 | 1,55 km | 51 min | -15,98 m |
|
Zamoskvoreckaja Замоскворецкая | 1938 | 2017 | 42,8 km | 23 | 1,95 km | 63,5 min | -16,77 m |
|
Arbatsko-Pokrovskaja Арбатско-Покровская | 1938 | 2012 | 45,1 km | 22 | 2,15 km | 67 min | -20,84 m |
|
|
Filiovskaja Филёвская | 1958 | 2006 | 14,9 km | 13 | 1,24 km | 24/18 min | -6,28 m |
|
|
Kolcevaja Кольцевая | 1950 | 1954 | 19,3 km | 12 | 1,61 km | 30 min | -40,96 m |
|
|
Kalužsko-Rižskaja Калужско-Рижская | 1958 | 1990 | 37,6 km | 24 | 1,63 km | 57,5 min | -24,31 m |
|
|
Tagansko-Krasnopresnenskaja Таганско-Краснопресненская | 1966 | 2015 | 42,2 km | 23 | 1,92 km | 59,5 min | -15,48 m |
|
|
Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская
Kalininskij radius Калининский радиус |
1979 | 2012 | 16,5 km | 7 | 2,36 km | 21,5 min | -35,63 m |
|
Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская
Solncevskij radius Солнцевский радиус |
2014 | 2017 | 10,7 km | 5 | 2,67 km | 17 min | -28,72 m |
|
|
Serpuhovsko-Timirjazevskaja Серпуховско-Тимирязевская | 1983 | 2016 | 41,2 km | 25 | 1,72 km | 59 min | -26,82 m |
|
Ļublinsko-Dmitrovskaja Люблинско-Дмитровская | 1995 | 2016 | 28,0 km | 20 | 1,76 km | 51 min | -36,15 m |
|
|
Bolšaja Kolcevaja Большая Кольцевая | 2018 | 2018 | 10,5 km | 5 | 2,63 km | 11 min | -24,4 m |
|
Kahovskaja Каховская | 1969 | 1995 | 3,3 km | 3 | 1,65 km | 5 min | -8 m |
|
|
Butovskaja Бутовская | 2003 | 2014 | 10,0 km | 7 | 1,67 km | 18 min | +1,2 m |
| Kopā (neieskaitot viensliedes dzelzceļa līniju un Maskavas centrāla riņķa līniju): | 360,0 km | 212 | 1,82 km | 544 min | -22,02 m | |||
|
|
Viensliedes dzelzceļa līnija Московский монорельс | 2004 | 2004 | 4,7 km | 6 | 0,94 km | 20 min | +6 m |
|
|
Maskavas centrālā riņķa līnija Московское центальное кольцо(МЦК) | 2016 | 2016 | 54,0 km | 31 | 1,74 km | 82 min | |
Lielākā daļa visas Maskavas metro līnijas ved caur centru. Kolcevaja līnija savieno visas, izņemot, līnijas Butovskaja (Бутовская) un Kahovskaja (Каховская) , kā arī viensliedes dzelzceļa līniju (Московский монорельс) un Maskavas centrālā riņķa līniju (Московское центральное кольцо(МЦК)) .
Lielākā daļa sliežu ceļu atrodas zem zemes, taču ir arī izņēmumi uz estekāžu ceļiem, tiltiem un vienkārši virs zemes būvētie ceļi.
Vieglais metro[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. gadā sākās vieglā metro projektēšana Maskavas metro sastāvā. Šo līnija tika nolemts izveidot guļamajos rajonos, jo tur bija steidzami nepieciešams ātrs transports.
Pirmo vieglā metro līniju atvēra 2003. gada 27. decembrī, kurā bija piecu staciju posms, un šīs līnijas nosaukums ir Butovskaja (Бутовская) . Tā sākās zem zemes no Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas un turpinās savienojot vēl arī Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līniju, pēc tam šī līnija iziet desmit metrus virs zemes un turpinās pa estakāžu ceļu. 2014. gadā šī līnija tika pagarināta vēl par divām stacijām, līdz ar to Butovskaja līnija šobrīd savieno divas metro līnijas.
Viensliedes dzelzceļa līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maskavas metropolitēna līnijā ietilpst viensliedes dzelzceļa līnija . Viensliedes dzelzceļa līnijas garums ir 4,7 km ar sešām stacijām. Šī līnija savieno divas metro līnijas (Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) un Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas). Šī līnija tika atvērta 2004. gada 20. novembrī.
Maskavas centrālā riņķa līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2012. gadā sākās Mazā Maskavas dzelzceļa riņķa līnijas rekonstrukcija, kas gan sākumā bija plānota kravu pārvadājumiem, taču tika uzbūvēti arī divi sliežu ceļi, lai veiktu pasažieru pārvadājumus līnijā. Šī 31 staciju garā līnija tika atklāta 2016. gadā un tā ir līnija.
Maskavas metropolitēna stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maskavas metro ir 212 stacijas. No tām 209 stacijas atrodas Maskavas pilsētā, bet 3 stacijas atrodas ārpus Maskavas pilsētas robežām ("Mjakinino", "Novokosino"). Lielākā daļa staciju atrodas pazemē, vienpadsmit atrodas uz zemes, savukārt piecas ir virszemes stacijas (uz estekādēm un tiltiem). No pazemes stacijām 76 atrodas dziļi pazemē, savukārt 104 atrodas tuvu virszemei. Kopā 196 stacijas sastāda 12 līnijas un 30 pārsēšanās mezgli. No tām viens ir četrstaciju ("Aleksandrovskij sad"-"Arbatskaja"-"Biblioteka imeni Lenina"-"Borovickaja"), septiņi trīsstaciju un divdesmit divi divstaciju mezgli. style="text-align: center;" |
Maskavas metropolitēna staciju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Numurs | Stacijas nosaukums
(iepriekšējais nosaukums) |
Stacijas nosaukums krievu val. | Atvēršanas datums | Pārsēšanās | Dziļums | Stacijas tips | Stacijas izskats |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
|
Buļvar Rosskoskogo
(Uļica Podbeļskogo(līdz 2014. gadam)) |
Бульвар Рокоссовского
(Улица Подбельского(до 2014 года)) |
01.08.1990 |
|
−8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | _(5254016179).jpg)
|
|
|
Čerkizovskaja | Черкизовская | 01.08.1990 |
|
−9 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Preobraženskaja ploščad | Преображенская площадь | 31.12.1965 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Sokoļņiki | Сокольники | 15.05.1935 | −9 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Krasnoseļskaja | Красносельская | 15.05.1935 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Komsomoļskaja | Комсомольская | 15.05.1935 |
|
−8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Krasnije vorota
(Ļermontovskaja(1962—1986)) |
Красные ворота
(Лермонтовская(с 1962 до 1986 года)) |
15.05.1935 | −31 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
|
|
Čistije prudi
(Kirovskaja(līdz 1990 gadam) |
Чистые пруды
(Кировская(до 1990 года)) |
15.05.1935 |
|
−35 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Lubjanka
(Dzeržinskaja(līdz 1990 gadam)) |
Лубянка
(Дзержинская(до 1990 года)) |
15.05.1935 |
|
−32,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Ohotnij rjad
(Imeni L. M. Kaganoviča(no 1955 līdz 1957 gadam)) (Prospekt Marksa(no 1961 līdz 1990 gadam)) |
Охотный ряд
(Имени Л. М. Кагановича |
15.05.1935 |
|
−15 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Biblioteka imeni Lenina | Библиотека имени Ленина | 15.05.1935 |
|
−12 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Kropotkinskaja
(Dvorec Sovetov(līdz 1957 gadam)) |
Кропоткинская
(Дворец Советов(до 1957 года)) |
15.05.1935 | −13 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Park kuļturi
(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem) |
Парк культуры
(Парк Культуры имени Горького |
15.05.1935 |
|
−10,5 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Frunzenskaja | Фрунзенская | 01.05.1957 | −42 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
|
|
Sportivnaja | Спортивная | 01.05.1957 |
|
−42 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Vorobjovi gori
(Leninskije gori(līdz 1999 gadam)) |
Воробьёвы горы
(Ленинские горы(до 1999 года)) |
12.01.1959 | + 10 m | Stacija atrodas uz tilta | 
|
|
|
|
Universitet | Университет | 12.01.1959 | −26,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
|
|
Prospekt Vernadskogo | Проспект Вернадского | 30.12.1963 | −8 m | Stacija atrodas tuvu viszemei | 
| |
|
|
Jugo-Zapadnaja | Юго-Западная | 30.12.1963 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Troparjevo | Тропарёво | 08.12.2014 | −12 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Rumjancevo | Румянцево | 18.01.2016 | −12 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Salarjevo | Саларьево | 15.02.2016 | −12 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Hovrino | Ховрино | 31.12.2017 | −14 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Rečnoj vokzal | Речной вокзал | 31.12.1964 | −6 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Vodnij stadion | Водный стадион | 31.12.1964 | −6 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Vojkovskaja | Войковская | 31.12.1964 |
|
−7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Sokol | Сокол | 11.09.1938 | −9,6 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Aeroport | Аэропорт | 11.09.1938 | −10 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Dinamo | Динамо | 11.09.1938 |
|
−39,6 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Belorusskaja | Белорусская | 11.09.1938 |
|
−33,1 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Majakovskaja | Маяковская | 11.09.1938 | −33,1 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
|
|
Tverskaja
(Gorkovskaja(līdz 1990 gadam)) |
Тверская
(Горьковская(до 1990 года)) |
20.07.1979 |
|
−42 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Teatraļnaja
(Ploščad Sverdlova(līdz 1990 gadam)) |
Театральная
(Площадь Свердлова (до 1990 года)) |
11.09.1938 |
|
−33,9 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | .jpg)
|
|
|
Novokuzņeckaja | Новокузнецкая | 20.11.1943 |
|
−37,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Paveleckaja | Павелецкая | 20.11.1943 |
|
−33,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
|
|
Avtozavodskaja
(Zavod imeni Lenina(līdz 1956 gadam)) |
Автозаводская
(Завод имени Ленина(до 1956 года)) |
01.01.1943 |
|
−11 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Tehnopark | Технопарк | 28.12.2015 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa. | .JPG)
| |
|
|
Kolomenskaja | Коломенская | 11.08.1969 | −9 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Kaširskaja | Каширская | 11.08.1969 |
|
−7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
|
|
Kantemirovskaja | Кантемировская | 30.08.1984 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Caricino
(Lenino(līdz 1990 gadam)) |
Царицыно
(Ленино(до 1990 года)) |
30.08.1984 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Orehovo | Орехово | 30.08.1984 | −9 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Domodedovskaja | Домодедовская | 07.09.1985 | −9,5 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
|
|
Krasnogvardejskaja | Красногвардейская | 07.09.1985 |
|
−9 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | _(5479713678).jpg)
|
|
|
Alma-Atinskaja | Алма-Атинская | 24.12.2012 | −10 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Pjatnickoe šosse | Пятницкое шоссе | 28.12.2012 | −11 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Mitino | Митино | 26.12.2009 | −14 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | .jpg)
| |
| 3 | Volokolamskaja | Волоколамская | 26.12.2009 | −14 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | .jpg)
| |
| 3 | Mjakinino | Мякинино | 26.12.2009 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa | 
| |
| 3 | Strogino | Строгино | 07.01.2008 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | .jpg)
| |
| 3 | Krilatskoe | Крылатское | 31.12.1989 | −9,5 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Molodežnaja | Молодёжная | 05.07.1965 | −6,5 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Kuncevskaja | Кунцевская | 07.01.2008 | 4 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
|
| 3 | Slavjanskij buļvar | Славянский бульвар | 07.09.2008 | −8,5 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Park Pobedi | Парк Победы | 06.05.2003 | 8 | −73,6 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | _(5087255362).jpg)
|
| 3 | Kijevskaja | Киевская | 05.04.1953 | 4; 5 | −38 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 3 | Smoļenskaja | Смоленская | 05.04.1953 | −50 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 3 | Arbatskaja | Арбатская | 05.04.1953 | 1; 4; 9 | −41 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 3 | Ploščad Revolucii | Площадь Револуции | 13.03.1938 | 1; 2 | −33,6 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 3 | Kurskaja | Курская | 13.03.1938 | 5; 10 | −30,7 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 3 | Baumanskaja | Бауманская | 18.01.1944 | −32,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 3 | Elektrozavodskaja | Електрозаводская | 15.05.1944 | −31,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 3 | Semjonovskaja
(Stalinskaja(līdz 1961 gadam)) |
Семёновская
(Сталинская(до 1961 года)) |
18.01.1944 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 3 | Partizanskaja
(Izmailovskij park kuļturi i otdiha imeni Stalina(līdz 1947 gadam)) (Izmailovskaja(līdz 1963 gadam) (Izmailovskij park(līdz 2005 gadam)) |
Партизанская
(Измайловский парк культуры и отдыха имени Сталина(до 1947 года)) (Измайловская(до 1963 года)) (Измайловский парк(до 2005 года)) |
18.01.1944 | −9 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Izmailovskaja
(Izmailovskij park(līdz 1963 gadam)) |
Измайловская
(Измайловский парк(до 1963 года)) |
21.10.1961 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 3 | Pervomajskaja | Первомайская | 21.10.1961 | −7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 3 | Ščelkovskaja | Щёлковская | 22.07.1963 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 4 | Kuncevskaja | Кунцевская | 31.08.1965 | 3 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | _(5025409657).jpg)
|
| 4 | Pionerskaja | Пионерская | 13.01.1965 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 4 | Filjovskij park | Филёвский парк | 13.01.1965 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 4 | Bagratinovskaja | Багратионовская | 13.01.1965 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 4 | Fili | Фили | 07.11.1959 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 4 | Kutuzovskaja | Кутузовская | 07.11.1959 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 4 | Studenčeskaja | Студенческая | 07.11.1958 | 0 m | Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa | 
| |
| 4 | Meždunarodnaja | Международная | 30.08.2006 | −25 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 4 | Vistavočnaja
(Delovoj centr(līdz 2008 gadam)) |
Выставочная
(Деловой центр(до 2008 года)) |
10.09.2005 | 8 | −25 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 4 | Kijevskaja | Киевская | 20.03.1937 | 3; 5 | −8,7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
| 4 | Smolenskaja | Смоленская | 15.05.1935 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 4 | Arbatskaja | Арбатская | 15.05.1935 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 4 | Aleksandrovskij sad
(Ulica Kominterna(līdz 1946 gadam)) (Kalininskaja(līdz 1990 gadam)) |
Александровский сад
(Улица Коминтерна(до 1946 года)) |
15.05.1935 | 1; 3; 9 | −7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
| 5 | Park kuļturi
(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem)) |
Парк культуры
(Парк Культуры имени Горького(до 1960-х годов)) |
01.01.1950 | 1 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Oktjabrskaja
(Kalužskaja(līdz 1961 gadam)) |
Октябрьская
(Калужская(до 1961 года)) |
01.01.1950 | 6 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Dobrininskaja
(Serpuhovskaja(līdz 1961 gadam)) |
Добрынинская
(Серпуховская(до 1961 года)) |
01.01.1950 | 9 | −35,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Paveleckaja | Павелецкая | 01.01.1950 | 2 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Taganskaja | Таганская | 01.01.1950 | 7; 8 | −53 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Kurskaja | Курская | 01.01.1950 | 3; 10 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Komsomoļskaja | Комсомольская | 30.01.1952 | 1 | −37 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Prospekt Mira
(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam)) |
Проспект Мира
(Ботанический сад(до 1966 года)) |
30.01.1952 | 6 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | _in_2006.jpg)
|
| 5 | Novoslobodskaja | Новослободская | 30.01.1952 | 9 | −40 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Belorusskaja | Белорусская | 30.01.1952 | 2 | −42,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Krasnopresnenskaja | Краснопресненская | 14.03.1954 | 7 | −35,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 5 | Kijevskaja | Киевская | 14.03.1954 | 3; 4 | −48 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Medvedkovo | Медведково | 30.09.1978 | −10 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Babuškinskaja | Бабушкинская | 30.09.1978 | −10 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Sviblovo | Свиблово | 30.09.1978 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Botaničeskij sad | Ботанический сад | 30.09.1978 | −7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | VDNH
(VSHV(līdz 1959 gadam)) |
ВДНХ
(ВСХВ(до 1959 года)) |
01.05.1958 | 
|
−53,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Aleksejevskaja
(Mir(līdz 1966 gadam)) (Ščerbakovskaja(līdz 1990 gadam)) |
Алексеевская
(Мир(до 1966 года)) |
01.05.1958 | −51 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 6 | Rižskaja | Рижская | 01.05.1958 | −46 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 6 | Prospekt Mira
(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam)) |
Проспект Мира
(Ботанический сад(до 1966 года)) |
01.05.1958 | 5 | −50 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Suharevskaja
(Kolhoznaja(līdz 1990 gadam)) |
Сухаревская
(Колхозная(до 1990 года)) |
05.01.1972 | −43 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 6 | Turgenevskaja | Тургеневская | 05.01.1972 | 1; 10 | −49 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Kitaj-gorod
(Ploščad Nogina(līdz 1990 gadam)) |
Китай-город
(Площадь Ногина(до 1990 года)) |
03.01.1971 | 7 | −29 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Tretjakovskaja
(Novokuzneckaja(līdz 1983 gadam)) |
Третьяковская
(Новокузнецкая(до 1983 года)) |
03.01.1971 | 2; 8 | −46 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Oktjabrskaja | Октябрьская | 13.10.1962 | 5 | −50 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
|
| 6 | Šabolovskaja | Шаболовская | 06.11.1980 | −46,5 m | Stacija atrodas dziļi pazemē | 
| |
| 6 | Leninskij prospekt | Ленинский проспект | 13.10.1962 | −16 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Akademičeskaja | Академическая | 13.10.1962 | −8,5 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | _(5506597033).jpg)
| |
| 6 | Profsojuznaja | Профсоюзная | 13.10.1962 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Novije čerjomuški | Новые Черёмушки | 13.10.1962 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Kalužskaja | Калужская | 12.08.1974 | −10 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Beljaevo | Беляево | 12.08.1974 | −12 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Koņkovo | Коньково | 06.11.1987 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Teplij stan | Тёплый Стан | 06.11.1987 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Jasenevo | Ясенево | 17.01.1990 | −8 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
| |
| 6 | Novojasenevskaja
(Bitcevskij park(līdz 2008 gadam)) |
Новоясеневская
(Битцевский парк(до 2008 года)) |
17.01.1990 | 12 | −7 m | Stacija atrodas tuvu virszemei | 
|
| 7 | Planernaja | Планерная | |||||
| 7 | Shodneskaja | Сходненская | |||||
| 7 | Tušinskaja | Тушинская | |||||
| 7 | Spartak | Спартак | |||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 | |||||||
| 7 |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Maskavas metro oficiālā mājaslapa Archived 2020. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski), (krieviski)
|