Mastodontīdi
| Mastodontīdi Mammutidae Hay, 1922 | |
|---|---|
 Amerikas mastodonts (Mammut americanum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Augstākā kārta | Āfrikas placentāļi (Afrotheria) |
| Virskārta | Āfrikas nagaiņi (Paenungulata) |
| Kārta | Snuķaiņi (Proboscidea) |
| Dzimta | Mastodontīdi (Mammutidae) |
| Sinonīmi | |
| Mastodontidae Gray, 1821 | |
 Mastodontīdi Vikikrātuvē | |
Mastodontīdi (Mammutidae syn. Mastodon no grieķu μαστός — pups un ὀδούς — zobs) ir izmirušu ziloņveidīgo snuķaiņu dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja kainozoja ērā. Pazīstamākā ir mastodontu (Mammut) ģints, kuras pārstāvji apdzīvoja Ziemeļameriku no vēlā miocēna (pirms apmēram 8 milj. gadu) līdz izmira holocēna sākumā pirms apmēram 11 000 gadu. Pašas senākās šīs grupas pārstāvju fosilijas ir zināmas no Āfrikas vēlā oligocēna, pirms apmēram 24 milj. gadu, bet kopumā mastodontīdu paliekas ir atrodamas visā Eirāzijā. Mastodonta nosaukums ir cēlies no grieķu μαστός "pups" un ὀδούς "zobs", kas norāda uz tā dzerokļu raksturīgo formu.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Mastodontīdus raksturo zigodonti dzerokļi, kur paralēlu pauguriņu pāri apvienoti asos ķīļos, kas ir morfoloģiski nemainīgi un maz atšķiras starp mastodontīdu sugām. Līdzīgi citiem ziloņveidīgo pārstāvjiem, mastodontīdiem, līdzīgi mūsdienu ziloņiem, notiek horizontāla zobu maiņa. Daži autori apgalvo, ka horizontālā zobu maiņa attīstījās paralēli gan mastodontīdiem, gan citiem ziloņveidīgajiem (gomfoterijiem un ziloņiem), kaut arī pilnībā tas vēl nav noskaidrots. Salīdzinājumā ar mūsdienu ziloņiem, lielākās mastodontīdu daļas kauli bija lielāki. Konkrētāk, ekstremitāšu kauli bija masīvāki, kaut arī pašas kājas mastodontīdiem bija proporcionāli īsākas, nekā mūsdienu ziloņiem, bet to ķermeņi bija proporcionāli vairāk izstiepti. Šīs grupas senākajiem pārstāvjiem, kā, piemēram, Eozygodon un Zygolophodon, bija pagarināts apakšžokļa simfīzs (pati priekšējā daļa: apakšžoklis ar apakšējiem priekšzobiem — triecējzobiem), turpretī vēlākajiem pārstāvjiem, kā, piemēram, Sinomammut un Mammut, apakšējie priekšzobi-triecējzobi bija jau zuduši, vai arī atradās rudimentārā stāvoklī, bet apakšžokļi bija saīsināti (brevirostrinēti). Šis process notika konverģenti arī citu ziloņveidīgo snuķaiņu starpā, ieskaitot gomfoterijus, stegodontīdus un ziloņus. Tiek uzskatīts, ka mastodontīdiem bija tvērējsnuķi, līdzīgi mūsdienu ziloņiem, bet mastodontu snuķi, domājams, bija pietiekoši gari, lai sniegtos līdz zemei. Primitīvo mastodontīdu augšējie triecējzobi bija salīdzinoši nelieli un izliekti uz leju (ventrāli) un uz ārpusi (laterāli), savukārt, mastodontiem (Mammut) tie bija izliekti uz augšu, bieži vien sasniedzot 3 metrus garumu. Borsona mastodonts ("Mammut" borsoni) ir viens no lielākajiem snuķaiņiem, kur tēviņa ķermeņa vidējais svars tiek lēsts uz 16 tonnām, kas ierindo to kā vienu no lielākajiem sauszemes zīdītājiem, turklāt, šīs sugas pārstāvju triecējzobi ir paši garākie no visiem zināmajiem dzīvniekiem, sasniedzot vairāk, kā 5 metrus garumu.[1]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka mastodontīdu dzimtas pārstāvji barojās pārsvarā, apgraužot koku un krūmu lapas un zarus. To žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam (ortāla kustība), kas kalpoja pārtikas sadrupināšanai un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību. Amerikas mastodonta (Mammut americanum) palieku analīze rāda, ka mastodontīdiem bija līdzīga sociālā struktūra kā mūsdienu ziloņiem: pieaugušu mātīšu un bērnu bari un pieaugušie tēviņi, kas dzīvoja vienpatni vai grupās ar citiem tēviņiem. Turklāt, pieaugušie tēviņi periodiski iesaistījās cīņās ar citiem tēviņiem.[2]
DNS pētījumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2007. gadā vācu zinātnieki veica mitohondriju DNS pētījumus no 130—50 tūkstošu gadu sena mastodonta zoba materiāla. 2018. gadā tika publicēta virs 50 tūkst. gadu sena mastodonta Mammut americanum mitohondriju DNS sekvence no Aļaskas, kā arī ap 13,4 tūkst. gadu sena M. americanum DNS no Meinas līča ASV ziemeļaustrumos. Pēc paleoģenētiķu datiem, mastodonti nodalījās no ziloņu senčiem pirms apmēram 30—20 gadiem.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- dzimta: Mammutidae Hay, 1922 †
- ģints: Eozygodon Tassy & Pickford, 1983 †
- ģints: Losodokodon Rasmussen & Gutiérrez, 2009 †
- ģints: Mammut Blumenbach, 1799 †
- ģints: Sinomammut Mothé et al., 2016 †
- ģints: Zygolophodon Vacek, 1877 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Larramendi, Asier (2023-12-10). "Estimating tusk masses in proboscideans: a comprehensive analysis and predictive model". Historical Biology: 1—14.
- ↑ Miller, Joshua H.; Fisher, Daniel C.; Crowley, Brooke E.; Secord, Ross; Konomi, Bledar A. (2022). "Male mastodon landscape use changed with maturation (late Pleistocene, North America)". Proceedings of the National Academy of Sciences.
- ↑ Eleftheria Palkopoulou et al. (2018) A comprehensive genomic history of extinct and living elephants.