Maupiti
| Maupiti | |
|---|---|
| Maupiti | |
|
| |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 16°26′45″S 152°15′30″W / 16.44583°S 152.25833°WKoordinātas: 16°26′45″S 152°15′30″W / 16.44583°S 152.25833°W |
| Arhipelāgs |
Biedrības salas, Aizvēja salas |
| Salu skaits | 6 |
| Platība | 10,5 km² |
| Lagūnas platība | 12 km² |
| Garums | 8,3 km |
| Platums | 6,2 km |
| Krasta līnija | 24 km |
| Augstākais kalns |
Nuupure 380 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Maupiti |
| Lielākais ciems | Vaiea |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 1302 (2022[1]) |
| Blīvums | 124/km² |
| Pamatiedzīvotāji | taitieši |
|
| |
Maupiti (franču un taitiešu: Maupiti) ir koraļļu atols ar centrālo vulkānisko salu Biedrības salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Aizvēja salu administratīvajai vienībai, kur kopā ar neapdzīvotajām Manuaes, Motuones un Maupišaas atoliem veido Maupiti komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta taitieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Vaiea salas austrumu krastā. Maupiti ir vistālāk rietumos esošā Biedrības salu vulkāniskā sala.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Maupiti atrodas Biedrības salu rietumdaļā, Aizvēja salu grupā, tuvākā sala ir 45 km attālā Tupai ziemeļaustrumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 48 km attālā Borabora austrumos. Atola centrā ir 4,2 km² liela vulkāniska sala, kuru ieskauj 24 km garš koraļļu rifs. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Nuupures kalns (380 m vjl). Koraļļu rifam viens kuģojams savienojums ar okeānu; uz rifa vairākas motu, no kurām divas lielākās Auira un Tuanai ir apdzīvotas; Tuanai motu atrodas Maupiti lidosta. Ainavā valda tropiskie lietusmeži. Valda tropisks musonu klimats.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Maupiti bijusi apdzīvota vismaz kopš m.ē. 9. gadsimta. Vēsturiski Maupiti bijusi cieši saistīta ar Boraboras salu un tās karalistēm. Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Rogevēna vadībā 1722. gadā. Kopš 19. gadsimta beigām Francijas valdījums.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Atola galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība (audzē vietējo kultūru noni (Morinda citrifolia)) un zveja. Lielāku nozīmi iegūst tūrisms.
Salas ziemeļaustrumos darbojas Maupiti lidosta ar 956 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Biedrības arhipelāga salām[2] un gadā apkalpo ap 20 tūkstošiem pasažieru.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maupiti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|