Pāriet uz saturu

Maupiti

Vikipēdijas lapa
Maupiti
Maupiti
Maupiti
Maupiti (Franču Polinēzija)
Maupiti
Maupiti
Maupiti (Biedrības salas)
Maupiti
Maupiti
Maupiti (Klusais okeāns)
Maupiti
Maupiti
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 16°26′45″S 152°15′30″W / 16.44583°S 152.25833°W / -16.44583; -152.25833Koordinātas: 16°26′45″S 152°15′30″W / 16.44583°S 152.25833°W / -16.44583; -152.25833
Arhipelāgs Biedrības salas,
Aizvēja salas
Salu skaits 6
Platība 10,5 km²
Lagūnas platība 12 km²
Garums 8,3 km
Platums 6,2 km
Krasta līnija 24 km
Augstākais kalns Nuupure
380 m
Administrācija
Valsts Karogs: Francija Francija
Aizjūras teritorija Karogs: Franču Polinēzija Franču Polinēzija
Komūna Maupiti
Lielākais ciems Vaiea
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1302 (2022[1])
Blīvums 124/km²
Pamatiedzīvotāji taitieši
Maupiti Vikikrātuvē

Maupiti (franču un taitiešu: Maupiti) ir koraļļu atols ar centrālo vulkānisko salu Biedrības salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Aizvēja salu administratīvajai vienībai, kur kopā ar neapdzīvotajām Manuaes, Motuones un Maupišaas atoliem veido Maupiti komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta taitieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Vaiea salas austrumu krastā. Maupiti ir vistālāk rietumos esošā Biedrības salu vulkāniskā sala.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Maupiti lagūna

Maupiti atrodas Biedrības salu rietumdaļā, Aizvēja salu grupā, tuvākā sala ir 45 km attālā Tupai ziemeļaustrumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 48 km attālā Borabora austrumos. Atola centrā ir 4,2 km² liela vulkāniska sala, kuru ieskauj 24 km garš koraļļu rifs. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Nuupures kalns (380 m vjl). Koraļļu rifam viens kuģojams savienojums ar okeānu; uz rifa vairākas motu, no kurām divas lielākās Auira un Tuanai ir apdzīvotas; Tuanai motu atrodas Maupiti lidosta. Ainavā valda tropiskie lietusmeži. Valda tropisks musonu klimats.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Maupiti bijusi apdzīvota vismaz kopš m.ē. 9. gadsimta. Vēsturiski Maupiti bijusi cieši saistīta ar Boraboras salu un tās karalistēm. Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Rogevēna vadībā 1722. gadā. Kopš 19. gadsimta beigām Francijas valdījums.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Atola galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība (audzē vietējo kultūru noni (Morinda citrifolia)) un zveja. Lielāku nozīmi iegūst tūrisms.

Salas ziemeļaustrumos darbojas Maupiti lidosta ar 956 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Biedrības arhipelāga salām[2] un gadā apkalpo ap 20 tūkstošiem pasažieru.[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]