Makss Millers

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Max Müller)
Šis raksts ir par filologu un reliģiju pētnieku. Par citām jēdziena Millers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Makss Millers

Frīdrihs Makss Millers (vācu: Friedrich Max Müller, * 1823. gada 6.decembrī Desavā, † 1900. gada 28.oktobrī Oksfordā) bija vācu izcelsmes angļu filologs, indologs un viens no salīdzinošās reliģijas pētniecības pamatlicējiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1823. gadā Desavā, romantisma dzejnieka Vilhelma Millera ģimenē. No bērnības pazina Feliksu Mendelsonu, bet Kārlis Marija Vēbers bija viņa krusttēvs. Studēja Leipcigā, kur interesi par mūziku un dzeju nomainīja sanskrits. Bez sanskrita apguva arī arābu un persiešu valodas. Studēja pie indoeiropiešu valodu pētnieka Franča Bopa. 1845. gadā turpināja studēt Parīzē, bet 1846. gadā pārcēlās uz Oksfordu, kur kļuva par vienu no izcilākajiem sanskrita un Indijas pētniekiem. Kau arī 1860. gadā viņu neievēlēja par Oksfordas Universitātes Sanskrita profesoru (šo pozīciju ieguva Monjē Viljamss), 1868. gadā viņš kļuva par Oksfordas Universitātes Salīdzinošās filoloģijas profesoru.

Ievērojamākais Millera mūža darbs ir 50 sējumu fundamentālā izdevuma "Austrumu Svētās grāmatas" (Sacred Books of the East) - hinduisma, budisma, daoisma, konfūcisma, zoroastrisma, džainisma un islāma svēto rakstu tulkošana angļu valodā un izdevuma kopējā rediģēšana.

Mūsdienās Maksu Milleru dažkārt kritizē par Austrumu reliģiju noniecināšanu attiecībā pret kristietību, kaut arī viņa dzīves laikā Milleram bija jāpiedzīvo kritika par kristietības noniecināšanu.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. F. Max (Friedrich Max) Müller. My Autobiography: A Fragment, 2009. gada 16. oktobris. Skatīts: 2016. gada 25. augusts – caur Project Gutenberg.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]