Pāriet uz saturu

Mazais žuzs

Vikipēdijas lapa
Aptuvenās nomadu žuzu teritorijas 20. gadsimta sākumā. Vecākais žuzs (iezīmēts rozā krāsā), Vidējais žuzs (oranžā krāsā), Jaunākais žuzs (zaļā krāsā)

Mazais žuzs (kazahu: Кіші жүз) bija viena no trim tradicionālajām kazahu cilšu un teritoriālajām apvienībām jeb žuziem. Tas aptvēra galvenokārt mūsdienu Kazahstānas rietumu daļu starp Kaspijas jūru, Urālas upi, Embas upi un Arāla jūru.

Mazais žuzs veidojās kazahu stepes rietumu daļā un bija saistīts ar klejotāju lopkopību, stepes tirdzniecības ceļiem un robežkontaktiem ar Krievijas Impēriju, Hivas hanisti, Buhāru, nogajiem, kalmikiem un citām stepes tautām.

Kopā ar Vidējo žuzu un Lielo žuzu Mazais žuzs veidoja kazahu tradicionālās sabiedrības politisko un cilšu struktūru. Tā sastāvā ietilpa vairākas lielas cilšu apvienības, tostarp alimuli, baiuli un žetiru.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Mazais žuzs izveidojās kazahu tautas veidošanās un Kazahu hanistes attīstības laikā. Tā teritorija atradās Kazahu hanistes rietumu pierobežā, kur kazahu ciltis kontrolēja plašas ganību teritorijas un piedalījās tirdzniecībā starp Vidusāziju, Volgas reģionu un Kaspijas jūras apkārtni.

17. un 18. gadsimtā Mazais žuzs bieži iesaistījās konfliktos ar kaimiņu klejotāju un pusklejotāju grupām. Īpaši nozīmīgi bija kari ar džungāriem, kalmikiem un citiem stepes spēkiem. Šie konflikti veicināja kazahu cilšu militāru mobilizāciju un pastiprināja nepieciešamību meklēt ārējus sabiedrotos.

18. gadsimta pirmajā pusē Mazais žuzs kļuva par pirmo kazahu žuzu, kas nonāca Krievijas Impērijas politiskajā ietekmē. 1731. gadā hans Abulhairs hans zvērēja uzticību Krievijas imperatorei Annai Ivanovnai, cerot saņemt militāru atbalstu pret džungāriem un nostiprināt savu varu pār kazahu ciltīm.

Krievijas protektorāts sākotnēji nenozīmēja pilnīgu tiešu pārvaldi, taču tas kļuva par sākumu pakāpeniskai Kazahstānas rietumu stepes iekļaušanai Krievijas impēriskajā sistēmā. Krievija sāka būvēt cietokšņu līnijas pie Urālas un Orenburgas, pastiprināja tirdzniecības un militāro kontroli un iejaucās hana varas jautājumos.

18. gadsimta otrajā pusē Mazajā žuzā pieauga spriedze starp tradicionālajām kazahu elites grupām, haniem un Krievijas administrāciju. Krievijas robežpolitika ierobežoja klejotāju pārvietošanos, samazināja piekļuvi ganībām un izraisīja konfliktus ar kazaku apmetnēm un impērijas iestādēm.

1783.–1797. gadā Mazajā žuzā notika Sirim Datula sacelšanās, viena no lielākajām kazahu pretošanās kustībām pret Krievijas ietekmi un hana varu. Sacelšanās atspoguļoja parasto kazahu neapmierinātību ar zemes ierobežojumiem, sociālo nevienlīdzību un Krievijas atbalstīto elites politiku.

1801. gadā daļa Mazā žuza kazahu Bekeja hana vadībā ar Krievijas imperatora atļauju pārcēlās uz teritoriju starp Volgu un Urālas upi. Tur tika izveidota Bekeja orda jeb Iekšējā orda, kas kļuva par atsevišķu kazahu politisku vienību Krievijas Impērijas robežu iekšpusē.

19. gadsimta pirmajā pusē Krievijas Impērija pakāpeniski likvidēja hana varu Mazajā žuzā. Tradicionālās politiskās struktūras tika aizstātas ar Krievijas administratīvo pārvaldi, distancēm, apgabaliem un vietējām amatpersonām, kuras bija pakļautas impērijas iestādēm.

1820. un 1830. gados Kazahstānas rietumos turpinājās pretestība Krievijas ekspansijai. Līdzās Sirima Datula kustības mantojumam nozīmīga bija arī Isataja Taimanova un Mahambeta Utemisova sacelšanās Bekeja ordā, kas bija cieši saistīta ar Mazā žuza sociālajām un politiskajām problēmām.

19. gadsimta otrajā pusē Mazā žuza teritorija tika pilnībā iekļauta Krievijas impēriskajā administratīvajā sistēmā. Tika pastiprināta zemes uzskaite, nodokļu kontrole, krievu un ukraiņu zemnieku kolonizācija, kā arī stepes saimnieciskā pakļaušana impērijas vajadzībām.

Padomju periodā žuzu sistēma zaudēja oficiālu politisku nozīmi, taču saglabājās kā svarīga vēsturiskās atmiņas, cilšu izcelsmes un sociālās identitātes daļa. Mūsdienu Kazahstānā Mazais žuzs joprojām tiek pieminēts kā viena no kazahu tradicionālajām vēsturiskajām apvienībām.

Mazā žuza sastāvā tradicionāli ietilpa trīs lielas cilšu apvienības:

  • alimuli;
  • baiuli;
  • žetiru.

Šajās apvienībās ietilpa vairākas atsevišķas ciltis un dzimtas. Cilšu piederībai bija nozīme klejotāju sabiedrības organizācijā, laulību attiecībās, ganību izmantošanā, konfliktu risināšanā un politiskajā pārstāvniecībā.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]