Mazais Lācis
- Šis raksts ir par zvaigznāju. Par dzīvnieku skatīt rakstu Mazais lācis.
- Šis raksts ir par zvaigznāju. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
| Saīsinājums (latīniski): | UMi |
| Nosaukums (latīniski) | Ursa Minor |
| Rektascensija: | 15 h |
| Deklinācija: | +75° |
| Zvaigznāja platība: | 256 kv. grādi. (56. vieta) |
| Galvenās zvaigznes: | 7 |
| Zvaigznes ar eksoplanētām: | 1 |
| Spožas zvaigznes: | 2 |
| Tuvās zvaigznes: | 0 |
| Spožākā zvaigzne: | Polārzvaigzne (2,02m) |
| Tuvākā zvaigzne: | π1 UMi (70,8 ly) |
| Mesjē kataloga objekti: | 0 |
| Meteoru plūsmas: | Ursīdas |
| Robežzvaigznāji | Pūķis Žirafe Cefejs |
| Redzams Latvijā | visu gadu |
| Redzams platuma grādos no +90° līdz −10° | |
Mazais Lācis (latīņu: Ursa Minor — ‘Mazā Lācene’), arī Mazie Greizie Rati un Mazais kauss, ir ziemeļu puslodes polārais zvaigznājs — tā spožākā zvaigzne Polārzvaigzne atrodas tuvu debesjuma ziemeļpolam 40 loka minūšu attālumā un vēsturiski bijusi ļoti svarīga navigācijai. Zvaigznājā ir 25 zvaigznes, kas spožākas par 6. redzamo zvaigžņlielumu un tādēļ saskatāmas ar neapbruņotu aci.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zvaigznājs pašlaik zināmajās Eiropas debesu kartēs ieviests 2. gadsimtā, Klaudija Ptolemaja darbā Almagests, kas lielā mērā bāzēts uz mūsdienās zudušajiem Hiparha datiem. Iespējams, ka to izdalījis jau feniķiešu cilmes grieķu filozofs Milētas Taless 6. gadsimtā pirms mūsu ēras.[1]
Babilonijas zvaigžņu katalogos šis zvaigznājs arī tika izdalīts atsevišķi ar nosaukumu "Debesu rati", iespējams, saistot to ar babiloniešu debesu dievību Anu vai tai līdzīgo šumeru Ninhursagu.
Antīkie jūrasbraucēji feniķieši labi pazina zvaigžņoto debesi un orientējās pēc Polārzvaigznes. Pateicoties tam, to senatnē bieži sauca par "feniķiešu zvaigzni" vai "feniķieti".[2] Sengrieķu ģeogrāfs Strabons rakstījis, ka debesīs bijuši Lācis un Feniķiešu Lācis, kurš identificējams ar Mazo Lāci.
Romieši zvaigznāju sauca par "spartiešu suņiem". Arābi Mazā Lāča zvaigznēs redzēja jātniekus, bet persieši — septiņas olīves.
Ķīnieši debesu Ziemeļpola apkaimi, ieskaitot Mazā Lāča sektoru, sauca par Civei — Purpura jeb Centrālo pili. Četras spožas zvaigznes simbolizēja pašu imperatoru, kroņprinci, imperatora konkubīni un konkubīnes dēlu, bet par griešanās asi bija izvēlēta vājā zvaigzne Tjanšu (mūsdienu katalogos Struve 1694).[1]
Inuīti trīs spožākās Mazā Lāča zvaigznes sauca par "nekustīgajām" (Nuutuittut), vienskaitlī gan attiecinot to tikai uz Polārzvaigzni.[3]
Mitoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Babilonijā zvaigznāju bieži zīmēja leoparda veidā.
- Senajā Grieķijā Lielo Lāci uzskatīja par Zeva debesīs pacelto nimfu Kallisto, bet Mazo Lāci — par tās suni. Pēc citas versijas, tās bijušas Zevu slepeni uzaudzinājušās nimfas Melisa un Kinosura; šī paša mīta agrajās versijās tās bijušas lācenes, kas vēlāk pārvērtušās par nimfām. Reizēm par Kinosuru saukts ne viss zvaigznājs, bet tikai Polārzvaigzne. Dzejnieks Arats no Solijiem sauca zvaigznāju par Mazajiem Kaujas ratiem, pretstatā Lielajam Lācim — Lielajiem Kaujas ratiem.
- Kazahstānā vietējie iedzīvotāji saukuši Polārzvaigzni par Temirkaziku — "dzelzs naglu", kas iedzīta debesīs, bet pārējās Mazā Lāča zvaigznēs saskatīja tai piesietu laso, kas uzmests uz kakla zirgam — Lielajam Lācim.
- Indiešiem zvaigznājs asociējās ar pērtiķi, kas griežas ap pasaules asi, apķēris to ar asti.
- Augsburgas jurists Jūliuss Šillers 1627. gadā, pārveidojot debess karti uz kristīgiem nosaukumiem, nodēvēja Mazo Lāci par erceņģeli Mihailu.
Asterismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png)
Mazā Lāča zvaigznājam piemīt raksturīgs asterisms — septiņu spožāko zvaigžņu izvietojums formā, kas ar savienotājlīnijām atgādina kausu ar līku rokturi. Līdzīga forma ir netālu izvietotā Lielā Lāča spožākajām zvaigznēm, kura kausa divas malējās zvaigznes — Dubhe un Meraks — veido līniju, kas ved uz Polārzvaigzni. Šī īpatnība atvieglo orientēšanos pēc zvaigznēm ziemeļu puslodē, jo Lielais Lācis ir lielāks, kopumā spožāks un tādēļ pamanāmāks par Mazo Lāci.
Abas no pola vistālākās Mazā Lāča spožās zvaigznes, Kohabu un Ferkadu, sauc arī par "pola sargiem".[1]
Meteoru plūsma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 22. līdz 23. decembrim ir maksimums Ursīdu meteoru plūsmai, kura saistīta ar Tatla komētas orbītu.[4]
Mazā Lāča zvaigznes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tabulā uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Mazā Lāča zvaigznājā pēc redzamā spožuma.
| Zvaigzne | Baiera apzīmējums |
Redzamais spožums |
Attālums, ly |
|---|---|---|---|
| Polārzvaigzne | α | 1,97 | 431 |
| Kohabs | β | 2,07 | 126 |
| Ferkads | γ | 3,04 | 480 |
| ε UMi | ε | 4,21 | 346 |
| 5 UMi | - | 4,25 | 345 |
| Ahfā al-Farkadains | ζ | 4,29 | 376 |
| Jilduns | δ | 4,35 | 183 |
| RR UMi | - | 4,63 | 398 |
| 4 UMi | - | 4,80 | 500 |
| Anvars al-Farkadains | η | 4,95 | 97 |
Tuvākās spožās Mazā Lāča zvaigznes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starp 50 redzami spožākajām Mazā Lāča zvaigznēm ar noteiktu attālumu no Saules nav nevienas, kas būtu tuvāk par 70 gaismas gadiem. Tabulā uzskaitītas šī 50 spožāko zvaigžņu saraksta zvaigznes, kas atrodas tuvāk par 100 gaismas gadiem, un tuvākā zināmā Mazā Lāča zvaigzne.
| Zvaigzne | Attālums, ly | Absolūtais spožums |
Redzamais spožums |
Spektra klase, piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| WISE 1506+7027 | 11,1 | 14,1 | T6 (brūnais punduris). Tuvākā zināmā zvaigzne zvaigznājā un viena no tuvākajām vispār. | |
| π1 UMi B | 71 | 5,62 | 7,30 | G5 Kopā ar sekojošo zvaigzni — dubultzvaigzne, abas komponentes līdzīgas Saulei, savstarpējais attālums 680 a. v. |
| π1 UMi A | 72 | 4,85 | 6,57 | G8IV-V+ |
| HD 136064 | 83 | 3,13 | 5,15 | F9IV |
| HD 150706 | 89 | 4,85 | 7,03 | G0 Šai Saules tipa zvaigznei konstatēta Jupiteram līdzīga planēta. |
| Anvars al-Farkadains | 97 | 2,58 | 4,95 | F5V |
Citi ievērojami objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazajā Lācī atrodas:
- neitronu zvaigzne Kalvera, viena no Zemei tuvākajām šāda tipa zvaigznēm ap 625 (iespējamā kļūda ±375) gaismas gadu attālumā. Atšķiras no parastajām neitronu zvaigznēm ar redzamību praktiski tikai rentgenstaru diapazonā;[5]
- karstākais zināmais baltais punduris H1504+65 ar virsmas temperatūru ap 200 000°K;
- aktīva gigantiska radiogalaktika NGC 6251.
Pieminējumi kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zvaigznāja galvenā zvaigzne Polārzvaigzne tiek pieminēta vai attēlota neskaitāmos darbos, kuros notiek orientācija pēc zvaigznēm Zemes ziemeļu puslodē. Tiek attēlota arī fantastikā un datorspēlēs kā viegli atpazīstams objekts. Tāpat viņas vārds tiek piesaukts simbolikā (piemēram, NATO, Aļaskas un Nunavutas karogos) un komerciālos nosaukumos. Tomēr reti kad šīs atsauces ir atbilstošas reālajai Polārzvaigznei.
- Mazā Lāča Beta (Kohabs) Daglasa Adamsa radio uzvedumā un vēlāk grāmatu sērijā "Autostopa ceļvedis pa Galaktiku" (The Hitchhiker’s Guide to the Galaxy) ir mājvieta izdevniecībai, kura izlaidusi šāda paša nosaukuma elektronisku grāmatu.
- Multiplikācijas seriālā "Mani mazie poniji: draudzība ir maģiska" (My Little Pony: Friendship is Magic) Mazā Lācene tiek atvesta uz Ponivilu, būdama sajaukta ar Lielo Lāceni.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Ian Ridpath's Star Tales, Ursa Minor — The little bear
- ↑ Фламмарион К. Звездное небо и его чудеса. — СПб, 1899. — С. 11. — 612 с. — ISBN 978-5-789-40967-7
- ↑ MacDonald, John (1998). The Arctic Sky: Inuit Astronomy, Star Lore, and Legend. Toronto, Ontario: Royal Ontario Museum/Nunavut Research Institute. p. 61. ISBN 978-0-88854-427-8.
- ↑ Jenniskens, Peter (September 2012). "Mapping Meteoroid Orbits: New Meteor Showers Discovered". Sky & Telescope: 24.
- ↑ Possible closest neutron star to Earth found, Pennsylvania State University, August 20, 2007
- ↑ TV Tropes: My Little Pony: Friendship Is Magic S1 E6 "Boast Busters"
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazais Lācis.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- [1 Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts] (vāciski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|