Mazais jūrasgrundulis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazais jūrasgrundulis
Pomatoschistus minutus (Pallas, 1770)
Mazais jūrasgrundulis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
DzimtaJūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
ĢintsEiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus)
SugaMazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus)
Sinonīmi
  • Gobius minutus
  • Gobius gracilis
  • Gobius unipunctatus
  • Gobius ekstromii
  • Gobius elongatus
  • Gobius cobitiformis
  • Gobius taalmankipii
Mazais jūrasgrundulis Vikikrātuvē

Mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.[1] Sastopams Atlantijas okeāna austrumu piekrastēs.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais jūrasgrundulis sastopams Atlantijas okeāna austrumu piekrastēs no Spānijas līdz Trumsei Norvēģijā, Baltijas jūru ieskaitot. Sastopams arī Vidusjūrā un atsevišķās vietās Melnajā jūrā.[1][2]

Baltijas jūrā un Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā mazais jūrasgrundulis sastopams visā piekrastē. Latvijas piekrastē tā ir viena no masveidīgākajām zivju sugām.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais jūrasgrundulis ir maza, ieapaļas formas zivs ar garu astes stumbru. Ķermeņa garums var sasniegt 11 cm, Baltijas jūrā 7 cm. Parasti mazā jūrasgrunduļa garums ir 4—6 cm. Acis lielas, vairāk dorsolaterālas, izvirzītas uz āru. Lūpas biezas. Uz muguras divas spuras, kas atrodas relatīvi atstatu viena no otras. Pirmajai spurai 6—8 samērtā mīksti stari, otrajai 10—12 mīksti stari. Anālajai spurai viens ass stars, 9—12 mīksti stari. Ķermenis, arī krūtis un pakausis klāts ar sīkām ktenoīdām zvīņām. Sānu līnijā ir 58—72 zvīņas. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni. Tā priekšējās membrānas aizmugurējā mala ir bārkšaina.[1][2][3]

Ķermenis gaišs, no pelēka līdz smilšbrūnam ar nedaudz tumšāku tīklveida zīmējumu un rūsganiem plankumiem. Tēviņam uz ķermeņa sāniem četras vertikālas tumšas joslas. Abiem dzimumiem uz pirmās muguras spuras tumšs plankums un apakšžoklis pigmentēts ar divām tumšām joslām.[1][2] Nārsta laikā tēviņš kļūst tumšāks un spuras košākas.[3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais jūrasgrundulis ir jūras piekrastes smilšainu un dūņainu vietu iemītnieks. Parasti sastopams līdz 20 m dziļumā. Uzturas kopumā dziļākās vietās nekā ļoti līdzīgais jūrasgrundulis. Ziemā var atrasties arī 60—70 m dziļumā.[1][2][3] Iztur ūdens temperatūras svārstības 8—24 °C amplitūdā. Aktīvs diennakts gaišajā laikā.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais jūrasgrundulis barojas ar bentiskajiem un pelaģiskajiem vēžveidīgajiem (piemēram, sānpeldvēžiem) un tārpiem.[1][2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību mazais jūrasgrundulis sasniedz 7 mēnešu līdz viena gada vecumā. Nārsto no maija līdz augustam, kad ūdens temperatūra ir apmēram 10 °C, līdz 3 m dziļumā (ātrāk nekā jūrasgrundulis).[2] Pirms nārsta tēviņš kļūst teritoriāls un izvēlas vietu nārstošanai. Ja nepieciešams, spēj pagriezt tukšu gliemežvāku pozīcijā, lai tas būtu kā apgāzta bļodiņa. Ja tuvumā nav piemērota gliemežvāka, mazais jūrasgrundulis izmanto arī pudeles korķīti, izliektu stikla lausku vai kādu citu piemērotu priekšmetu.[3] Pēc tam aicina uz izvēlēto vietu mātītes. Ikri bentiski, tiek nērsti zem gliemeņu (piemēram, lielo smilšgliemeņu, sirsniņgliemeņu, cietgliemeņu) čaulām. Ikru daudzums atkarīgs no čaulas lieluma. Auglība 2800—3000 ikru. Mātīte ikrus nērš vairākās porcijās. Tēviņš ikrus apsargā, līdz izšķiļas kāpuri, apmēram 10 dienas. Kāpuri pelaģiski, pēc izšķilšanās 3 mm gari.[1][2] Jaunie jūrasgrunduļi kļūst bentiski, kad sasniedz 17—18 mm garumu.[1] Mazais jūrasgrundulis dzīvo 1—2 gadus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]