Dauguļu Mazezers

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mazezers (Dikļu pagasts))
Dauguļu Mazezers
Koordinātas 57°32′52″N 25°01′53″E / 57.54778°N 25.03139°E / 57.54778; 25.03139Koordinātas: 57°32′52″N 25°01′53″E / 57.54778°N 25.03139°E / 57.54778; 25.03139
Platība 62,5 ha
Vidējais dziļums 2,4 m
Lielākais dziļums 3,1 m
Augstums v.j.l. 83 m
Izteka Mazbriede
Sateces baseins Salacas km2
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Dauguļu Mazezers (Latvija)
Dauguļu Mazezers
Dauguļu Mazezers

Dauguļu Mazezers (arī Mazezers[1] un Dauguļu ezers[2]) ir ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, uz R un DR no tā atrodas Madiešēnu purvs, uz A un DA — Namītēnu purvs. Iekļauts Augstrozes dabas liegumā.[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva ezers ar brūnganu ūdeni. Vēl 2004. gada mērījumā ūdens krāsa atbilda brūnūdens ezera statusam, taču 2017. gadā ūdens krāsainība jau bija mazāka par šo līmeni. Gultne dūņaina, ZA piekrastē vietām akmeņaina vai smilšaina. Krasti, izņemot ZA, zemi, D un A daļā purvaini,[3] pieejami g.k. no ZA un A puses, ezerā ir purvainas salas. A krastā Latvijas PSR laikā bijusi atpūtas bāze, kur izrakts 100-150 m garš kanāls laivu novietošanai, ZA krastā peldvieta. Ezers ir publiski pieejams, taču ceļš uz peldvietu ved caur privātīpašumu.[4] Kopš 2018. gada Kocēnu novads izsludina konkursus par apsaimniekotāju ezeram,[5] lai izskaustu maluzvejniecību.[6] Līdz 2008. gadam ezerā veikta nozveja un zivju ielaišana, pēc tam tas lietots tikai makšķerēšanai.[3]

Flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dauguļu Mazezers ietilpst 3130. biotopa (Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām) 1. variantā. Tie ir ezeri, kuru ekosistēmā lielu lomu spēlē klases Littorelletea tipiskas augu sabiedrības, ko veido lobēliju-ezereņu komplekss un to pavadošās augu sugas.[3] Biežākie augi: virsūdens sugas g.k. Z un ZA piekrastē — pameldri, niedres, grīšļi, peldlapu sugas g.k. pie pārpurvotajiem krastiem — lēpes, ūdensrozes, peldošā glīvene, sūrenes. Iegrimušie augi — daudzlapes, glīvenes. Ezerā sastopamas arī lobēlijas, ežgalvītes, kosas. Aizsargājamas sugas ir Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna), gludsporu ezerene (Isoёtes lacustris L.), vienzieda krastene (Littorella uniflora), pamīšziedu daudzlape (Myriophyllum alterniflorum), lokanā nitella (Nitella flexilis), šaurlapu ežgalvīte (Sparganium angustifolium), kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas suga — sīkā lēpe (Nuphar pumila).

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju sugas: karūsas, plauži, asari, līdakas, ķīši, akmeņgrauži, grunduļi, pīkstes, sudrabkarūsas, arī zuši, zandarti, karpas, vēdzeles, auslejas. Ir vēži. Krastos bebru mītnes, kas nosprosto ezera vienīgo izteku Mazbriedi un veicina koku nokalšanu ezera līmeņa celšanās dēļ.[3][4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960.-1961. gadā ezera līmeni pazemināja par 1 metru, iztaisnojot Mazbriedi. Pēc dziļumu mērījumu datiem, vēl 1975. gadā ezera līmenis nebijis pilnībā atjaunojies un bijis 30 cm zemāks nekā 1990. gadā.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]