Mazie dzerokļi

Mazie dzerokļi jeb priekšdzerokļi vai premolāri (dentes praemolares) ir pārejas zobi, kas atrodas starp ilkņiem (acuzobiem) un lielajiem dzerokļiem (molāriem). Cilvēkiem katrā žokļa pusē (zobu kvadrantā) ir pa diviem mazajiem dzerokļiem, tādējādi kopā mutē ir astoņi mazie dzerokļi. Tiem ir vismaz divi pauguri. Mazos dzerokļus košļāšanas laikā var uzskatīt par pārejas zobiem. Tiem piemīt gan ilkņu īpašības, kas atrodas vaiga pusē asas malas veidā, gan arī dzerokļu īpašības, kas atrodas mēles pusē, un tādējādi, ēdot, barību var pārnest no ilkņiem uz mazajiem dzerokļiem un tālāk uz lielajiem dzerokļiem galīgai ēdiena sakošļāšanai un sasmalcināšanai, nevis pa tiešo no ilkņiem uz lielajiem dzerokļiem.

Cilvēka mazo dzerokļu uzbūve

Mazie dzerokļi cilvēkiem sastāv no augšžokļa pirmā mazā dzerokļa, augšžokļa otrā mazā dzerokļa, apakšžokļa pirmā mazā dzerokļa un apakšžokļa otrā mazā dzerokļa. Atšķirībā no lielajiem dzerokļiem, mazie dzerokļi bērniem sākotnēji izveidojas kā piena zobi, kurus vēlāk nomaina pamatzobi.

Morfoloģija

Mazajiem dzerokļiem ir viens liels vaiga pauguriņš, īpaši apakšžokļa pirmajam mazajam dzeroklim. Apakšžokļa otrajam mazajam dzeroklim gandrīz vienmēr ir divi mēles pauguriņi.

Apakšējiem mazajiem dzerokļiem un augšžokļa otrajam mazajam dzeroklim ir viena sakne. Augšžokļa pirmajam mazajam dzeroklim parasti ir divas saknes, bet var būt arī viena sakne, īpaši sinodontiem, vai reizēm arī trīs saknes.^[1]

Mazie dzerokļi tiek saukti par divpusējiem zobiem, jo tiem pamatā ir divi pauguriņi, vaiga un mēles (aukslēju), kurus nodala meziodistālā okluzīvā sprauga. Augšžokļa mazajiem dzerokļiem ir trapecveida forma. Savukārt, apakšžokļa mazajiem dzerokļiem rombveidīga forma.

Augšžokļa pirmais mazais dzeroklis^[2]

Zoba vainadziņam ir olveida forma, vaiga puse ir platāka par mēles pusi
No vaiga puses pirmais mazais dzeroklis ir līdzīgs blakus esošajam ilknim
Zobam ir divas saknes: vaiga un aukslēju. Reizēm (40%) var būt tikai viena sakne

Augšžokļa otrais mazais dzeroklis

Ir līdzīgs augšžokļa pirmajam mazajam dzeroklim, bet mezio-bukālie un disto-bukālie stūri ir apaļāki
Abi pauguriņi ir mazāki un izmēros ne tik atšķirīgi
Okluzīvā sprauga ir īsāka
Parasti zobam ir viena sakne

Apakšžokļa pirmais mazais dzeroklis

Šis ir pats mazākais no visiem mazajiem dzerokļiem
Zobam ir dominējošs vaiga pauguriņš un ļoti mazs mēles pauguriņš
Vaiga pauguriņš ir plats, bet mēles pauguriņš ir mazāks par pusi no vaiga pauguriņa
Divas trešdaļas no zoba vaiga virsmas ir redzamas no okluzīvās puses
Zobam ir viena koniska sakne ar ovāli apaļu šķērsgriezumu. Saknei ir gareniskas vagas gan meziāli, gan distāli.

Apakšžokļa otrais mazais dzeroklis

Vainadziņš ir lielāks, nekā augšžokļa pirmajam mazajam dzeroklim
Mēles pauguriņš ir mazāks par vaiga pauguriņu, taču vairāk attīstīts
Mēles un vaiga pauguriņi ir atdalīti ar labi izteiktu meziodistālo okluzīvo spraugu
Mēles pauguriņš ir sadalīts divos: meziolingvālajā un distolingvālajā paguriņā, turklāt meziolingvālais pauguriņš ir augstāks un platāks par distolingvālo
Zobam ir viena koniska, šķērsgriezumā ovāli apaļa sakne.

Ortodontija

Četri pirmie mazie dzerokļi ir visbiežāk izraujamie zobi, 48,8% gadījumos, kad zobi tiek rauti ortodentiskajai ārstēšanai (kas tiek veikts 45,8% ortodentiskajiem pacientiem). Tikai augšējo mazo dzerokļu raušana ir otrs iespējamākais variants un tika veikts 14,5% gadījumu. Mazo dzerokļu raušanas prakse radās 1940. gados ASV un jau sākotnēji bija nopietnu strīdu iemesls ortodontijā sejas struktūras izmaiņas dēļ, ko rada žokļu retrakcija. Pazīstams kā "Lielais ortodontijas strīds", strīds par mazo dzerokļu raušanu atjaunojās 1990. gados pēc biežām pacientu sūdzībām par temporomandibulāriem traucējumiem un obstruktīvu miega apnoju mazo dzerokļu izraušanas rezultātā. Tika publicēti vairāki pētījumi par rīkles elpceļu samazināšanos retrakcijas dēļ. Mūsdienās aizvien vairāk ortodontu izvairās izmantot metodi, sauktu par "ekstrakcijas terapiju" un ASV oficiāli šis rādītājs ir samazinājies līdz 25%.

Citi zīdītāji

Primitīvajiem placentāļiem katrā žokļa pusē ir četri mazie dzerokļi, bet divi ilkņiem paši tuvākie mazie dzerokļi šaurdeguņiem (vecās pasaules mērkaķiem un cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, ieskaitot cilvēkus) izzuda. Tādēļ paleontologi cilvēku mazos dzerokļus apzīmē kā Pm3 un Pm4.^[3]

Atsauces

↑ Standring, Susan (2015). Gray's Anatomy E-Book: The Anatomical Basis of Clinical Practice. Elsevier Health Sciences. p. 518. ISBN 9780702068515
↑ Berkovitz, B. K. B. (2009). Oral anatomy, histology and embryology. G. R. Holland, B. J. Moxham (4th ed.). Edinburgh: Mosby/Elsevier. ISBN 978-0-7234-3583-9
↑ Christopher Dean (1994). "Jaws and teeth". In Steve Jones; Robert Martin; David Pilbeam (eds.). The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution. Cambridge: Cambridge University Press. pp. 56–59. ISBN 978-0-521-32370-3

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Standring, Susan (2015). Gray's Anatomy E-Book: The Anatomical Basis of Clinical Practice. Elsevier Health Sciences. p. 518. ISBN 9780702068515

[2] Berkovitz, B. K. B. (2009). Oral anatomy, histology and embryology. G. R. Holland, B. J. Moxham (4th ed.). Edinburgh: Mosby/Elsevier. ISBN 978-0-7234-3583-9

[3] Christopher Dean (1994). "Jaws and teeth". In Steve Jones; Robert Martin; David Pilbeam (eds.). The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution. Cambridge: Cambridge University Press. pp. 56–59. ISBN 978-0-521-32370-3

[1]

[2]

[3]