Meža dipsaks

Meža dipsaks (Dipsacus fullonum, sin. Dipsacus sylvestris) ir ziedaugu suga no kaprifoliju dzimtas. Tā dzimtene ir Eirāzija un Ziemeļāfrika, taču tā ir pazīstama kā introducēta suga arī Amerikā, Āfrikas dienvidos, Austrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā sastopama rietumu un dienvidu daļā, galvenokārt okeāniskā klimata joslā.[1]
Latvijā nereti kultivēts augs, ļoti reti sastopams kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs. Tā kā augs ir viengadīgs vai divgadīgs, tā īslaicīga parādīšanās iespējama plašāk nekā Latvijā kartēs atzīmētajās vietās. Latvijā atsevišķi eksemplāri atrodami sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.[1]
Daži autori šo sugu iekļauj D. fullonum kā vienu no divām pasugām: D. fullonum ssp. fullonum un D.f. ssp. sylvestris (Huds.) A.R.Clapham = D. sylvestris.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viengadīgs, mazāk piemērotā klimatā divgadīgs, liels (70-200 cm) dipsaku ģints lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, šķautņains, kails, uz šķautnēm ar dzeloņiem. Ir piezemes lapu rozete. Rozetes lapas veselas, olveidīgi iegarenas (garums 15-30 cm, platums 5-15 cm), ar īsu kātu, mala gluda vai lieljomaina, gals smails. Stublāja lapas pa pāriem saaugušas, sīkākas, augšējās iegareni lancetiskas. Lapas plātne gar malu un vidusdzīsla dzeloņaina. Ziedkopa - iegareni olveidīga galviņa (ga 4-8 cm). Katra zara un stublāja galā pa vienai galviņai. Vīkallapas īlenveidīgas, dzeloņaini durošas, mazliet īsākas vai, retāk, garākas nekā ziedkopa. Seglapas stīvas, durošas, garākas nekā zieds. Vainags saaudzis, stobrveidīgs, zili violets. Auglis - sēklenis. Zied jūlijā un augustā.[1]
Ģints nosaukums ir atvasināts no vārda, kas apzīmē slāpes, un attiecas uz kausam līdzīgu veidojumu, kas izveidots, kad sēdošās lapas saplūst pie kāta. Šajā tvertnē var uzkrāties lietus ūdens; tas var veikt funkciju, lai novērstu sulu sūcēju kukaiņu, piemēram, laputu, uzrāpšanos uz kāta. Lapu forma ir lancetiska, 20-40 cm gara un 3-6 cm plata.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēklas ir nozīmīgs ziemas barības resurss dažiem putniem, jo īpaši Eiropas zelta žubītei, kā arī svarīgs barības avots dažādiem kukaiņiem: Teucholabus lineellus un Celaena leucostigma. Šie kukaiņi barojas ar auga ziediem un sēklām un palīdz apputeksnēt augu.
Audzēšana un izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaltētas ziedu galviņas jau izsenis tiek izmantotas tekstilizstrādājumu un citu rokdarbu ražošanā. Meža dipsaku izmantoja vilnas auduma apmatojuma ķemmēšanai un pacelšanai, ko dēvē par “pilnošanu”. To darīja, lai audums kļūtu mīkstāks un blīvāks, kas padarīja to piemērotāku apģērbam un citiem mērķiem. Augu izmantoja arī suku ražošanā, jo stingrie sari bija ideāli piemēroti vilnas tīrīšanai un kāršanai.
Reizēm kultivēti kā dekoratīvie augi, un kaltētās galviņas izmanto floristikā .
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Žāvētas puķu galviņas, ko izmanto floristikā
-
Ziedlapiņas pēc ziedu stumbra attīstības, augstu uz stublāja
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «meža dipsaks - Dipsacus sylvestris Huds. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-01-13.