Meža dravniecība

Vikipēdijas lapa
Meža dravnieks

Meža dravniecība ir vēsturisks dravniecības veids, kurā medus un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām bitēm.

Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu kaltu.[1] Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada Autīnes sacelšanās sākās pēc tam, kad zobenbrāļi latgaļiem un līviem atņēma bišu kokus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ziedonis Ritmanis. «Senā meža dravniecība». saimnieks.lv, 30.03.2021.
  2. Guntis Eniņš. «Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes». la.lv, 06.11.2013.