Mežciems (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Mežciems nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mežciems
Riga Mezciems 2009.jpg
Mežciems. 2009. gads.
Mezciems karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Platība 7,667 km²
Iedzīvotāju skaits 15 231 (2018)
Ievērojamas celtnes Rīgas Motormuzejs, Biķernieku kompleksā sporta bāze
Ūdenstilpes Gaiļezers
Linezers
Parki Biķernieku mežs
Juglas mežs
Transports
Autobuss 5. 15. 16. 19. 21. 29. 31.
Trolejbuss 14. 18.
Minibuss 204. 206. 207. 218. 218A. 263.
Cits Nakts autobuss N5
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1079, LV-1064
LV-1038, LV-1006
Ārējā saite apkaimes.lv

Mežciems ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Tā robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm. Mežciema apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu. Tādējādi dabas un apstādījumu teritorijas aizņem 63% teritorijas. Galvenā dzīvojamā apbūve, ko veido gan daudzstāvu nami, gan savrupmājas, atrodas apkaimes austrumos. Mežciemā atrodas vairākas ārstniecības iestādes, tai skaitā Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāri un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietne "Gaiļezers", kā arī Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa Universitātes struktūrvienības, kas piedāvā augstāko izglītību ar medicīnu saistītās specialitātēs. Tāpat Mežciemā atrodas arī Rīgas Kinostudija un Biķeru baznīca. Mežciemā, Malienas ielā 3a, atrodas arī Rīgas Sociālās aprūpes centrs "Mežciems". 2016. un 2017.gadu mijas laikā sākās jaunā dzīvojamā kompleksa "Gaiļezera nami" celtniecība Gaiļezera krastā. Dzīvojamo māju kompleksā ietilps 6 deviņstāvu daudzdzīvokļu mājas ar 2, 3 un 4 istabu dzīvokļiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 17. gadsimtā, iespējams, lielā ezeru skaita dēļ, Mežciems bija biezāk apdzīvots kā apkārtējās teritorijas. Laikā no 1736.-1743. gadam uz Putniņu māju zemes izveidojās Gaiļa muiža, kas devusi tagadējo nosaukumu Gaiļezeram (agrāk Putniņezers). Pati muiža nosaukumu guvusi no Rīgas namnieka Hāna vārda, kam tā piederēja kopš 1766. gada. Mežciema dienvidu daļā iepretim Biķernieku baznīcai atradās Kaulu muiža jeb Franki.[1] Muiža izveidota pēc Lielā mēra, kas apkaimē bija izcēlies ap 1709. gadu, uz divu zemnieku sētu zemes. Viena no muižas ēkām Biķernieku ielā 126 saglabājusies līdz mūsdienām. Tai līdzās esošās ēkas Biķernieku ielā 122 un 124, kas bija ievērojami pārbūvētas, tika nojauktas 2002. gadā.[2] Muižai līdzās esošā Biķernieku baznīca celta 1765. gadā un iesvētīta 1766. gadā. Iepriekš apkaimē atradās ap 1694. gadu celta koka baznīca, kas tika sagrauta 1709. gadā. Pie baznīcas atrodas apmēram tajā pašā laikā celta skolas ēka un kapsēta, kurā pirmie apbedījumi veikti jau ap 1500. gadu.[1][3] Mežciems sākotnēji veidojies kā mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās. Mežciema apkaimes ziemeļu daļa tika pievienota Rīgas pilsētai 1934. gadā. Dienvidu daļu, kas līdz tam bija mazapdzīvota, pārsvarā lauksaimniecības zeme, pilsētai pievienoja 1974. gadā, sākot daudzstāvu mikrorajona celtniecību.[1] Mežciema dzīvojamā rajona plānojuma organizācijas detālplānojumu institūts "Pilsētprojekts" izstrādāja 1971. gadā (arhitekti Meinards Medinskis, Ēvalds Fogelis, Ivars Millers un Andris Vītols). Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskā un tirdzniecības centra, kas kompleksā ar citām apkalpošanas iestādēm izveidots uz iekšējās gājēju ielas. Apbūves projektu izstrādāja arhitekti Juris Paegle, Andris Kronbergs, Oļģerts Krauklis un citi.[4] Sākotnējā projektā dzīvojamā rajona projektēšanas stadijā bija paredzēts, ka visas ēkas būs 16 stāvu 104. sērijas, bet projekta izstrādes beigu stadijā šī iecere tika mainīta.[nepieciešama atsauce] Daudzstāvu mājas tika uzceltas no 1975. — 1986. gadam, tajās bija iecerēts izmitināt ap 15 000 iedzīvotāju. Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas (arī modificētās ar divstāvīgiem dzīvokļiem), Lietuviešu projekta (464. sērija) un atsevišķām 104. sērijas 16 stāvu ēkām. Tajās sākotnēji tika iedalīti dzīvokļi māksliniekiem, mediķiem un rūpnīcu strādniekiem.[1]

Ielas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežciema apkaimes robežas ir Juglas iela, Malienas iela, Palsas iela, Malienas iela, Šmerļa iela, Stūrīšu iela, Stāmerienas iela, Stūrīša iela, Linezera iela, Dzērbenes iela, Aizpriežu iela, Bajāru iela, Lielvārdes iela, Dzelzavas iela, Stigu iela, Biķernieku iela un Juglas iela. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 13 177 metri. Mežciema galvenās ielas ir Sergeja Eizenšteina iela un Hipokrāta iela, kuras mikrorajona vidū savieno Gaiļezera iela, ko iecerēts veidot par Mežciema lokālo centru. Bez jau minētajām ielām Mežciemā ir Celmu iela, Druvienas iela, Līduma iela, Mežciema iela un Sedas iela, turklāt starp daudzstāvu mājām izveidotas daudzas mazākas ielas un laukumi.[5] Daudzstāvu mikrorajona centrs projektēts kā plaša gājēju iela[6]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu Mežciema (62,7%) aizņem dabas un apstādījumu teritorijas, bet ūdeņi aizņem 1,4% teritorijas. Apkaimes rietumos teritorijā iekļauts viss Biķernieku meža masīvs, bet austrumos atrodas daļa Juglas meža. Biķernieku meža centrālajā daļā apmēram 3 km2 plašā teritorijā ir kāpas, kas veido trīs grēdas, kuras ziemeļaustrumu daļā saplūst. Augstāko kāpu relatīvais augstums ir 8-12 metri, bet absolūtais augstums virs jūras līmeņa 19-22 metri.[5] Kāpu dienvidaustrumos atrodas Linezers — vidēji 1,5 metrus dziļš beznoteces ezers.[7] Otrs Mežciema ezers ir Gaiļezers, kas atrodas dzīvojamā rajona centrā. Ezers ir vidēji 1,8 metrus dziļš, ar pārpurvotiem krastiem. Tajā sastopamas dažādu sugu zivis un ūdensputni. No tā iztek Gaiļupīte.[8] Kādreiz no ezera iztecēja arī Šmerļupīte, bet ezerā ietecēja Dreiliņupīte. Uzsākot daudzstāvu ēku celtniecību, Dreiliņupīte tika ievadīta cauruļvadā un savienota ar Šmerļupīti. Rezultātā Gaiļezera platība ir samazinājusies un sākusies tā aizaugšana.[6]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka Purvciema, Pļavnieku un Mežciema apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas Rīgas 64. vidusskola (OCE indekss 69,4%), Rīgas Klasiskā ģimnāzija (54,9%), Rīgas 85. vidusskola (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), Rīgas 93. vidusskola (52,4%), Rīgas Poļu vidusskola (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), Rīgas 84. vidusskola (52%), Purvciema vidusskola (49,8%), Rīgas 88. vidusskola (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir Sergeja Žoltoka vidusskola (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un Rīgas 89. vidusskola (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.[9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Apkaimju vēsturiskais apraksts Archived 2012. gada 2. aprīlī, at the Wayback Machine., Biedrība "Ideju Māja", 2008
  2. Kaulu muiža, ambermarks.com
  3. Īsa Biķeru draudzes hronika
  4. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 468. lpp.
  5. 5,0 5,1 Apkaimju ekonomiski — ģeogrāfiskais apraksts[novecojusi saite], SIA Metrum, 2007
  6. 6,0 6,1 Skujiņa, Judīte Mežciema revitalizācija Latvijas Architektūra Nr. 100, 2012
  7. Linezers, ezeri.lv
  8. Gaiļezers, ezeri.lv
  9. Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]