Medusposums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Medusposums
Tarsipes rostratus (Gervais & Verreaux, 1842)
Medusposums
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Augstākā kārta Somaiņi (Marsupialia)
Kārta Diprotodonti (Diprotodontia)
Apakškārta Posumi (Phalangeriformes)
Virsdzimta Planētājkuskusu virsdzimta (Petauroidea)
Dzimta Medusposumu dzimta (Tarsipedidae)
Ģints Medusposumi (Tarsipes)
Suga Medusposums (T. rostratus)
Sinonīmi
  • Tarsipes spenserae
Izplatība
Honey Possum area.png
Medusposums Vikikrātuvē

Medusposums jeb nektārkuskuss (Tarsipes rostratus) ir vienīgā suga medusposumu dzimtā (Tarsipedidae). Tas pārtiek vienīgi no nektāra un ziedputekšņiem. Medusposums apdzīvo krūmu audzes, kurās lielākoties uzturas uz zemes, lai gan prot labi kāpelēt pa zariem. Dzīvnieks ir peles lielumā, tam ir garš, smails purniņš un "birstīte" mēles galā.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medusposums sastopams viršu audzēs, krūmainās un atklātās teritorijās, zemos mežos Austrālijas dienvidrietumos.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medusposums ir neliels, peles auguma somainis ar tvērējasti, kas ir garāka par ķermeni. Astes gala iekšējā pusē nav apmatojuma. Tādējādi ar to var cieši pieķerties pie zariem, vienlaikus tā kalpo kā balsts ēšanas laikā. Mātītes ir gandrīz par trešdaļu lielākas nekā tēviņi.[2] Tēviņa ķermeņa garums ir 65—85 mm, astes garums 70—100 mm, mātītes ķermeņa garums ir 70—90 mm, astes garums 75—105 mm. Tēviņš sver apmēram 6—12 g, mātīte 10—18 g.[2] Lai arī mātīte ir nedaudz lielāka, tās galva ir vienādi liela ar tēviņa galvu.

Medusposumam ir pelēkbrūns kažociņš, ar trim tumšām garenvirziena svītrām uz muguras. Vēderiņš ir balts, kas virzienā uz sāniem kļūst oranžīgi dzeltens.[2] Galva ir viegli saplacināta ar pagarinātu, smailu purniņu. Medusposuma priekškājām un pakaļkājām uz pēdām ir asi spilventiņi, kas noder kāpelējot. Medusposumam ir ļoti gara mēle, kuras gals klāts ar sariņiem un ar kuru tas var aizsniegt nektāru dziļi ziedā.[2] Mazo un vieglo ķermeni var noturēt pat vistievākais zariņš, uz kura dzīvnieciņš meklē barību.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medusposums dienā guļ virszemes slēpnī starp augiem vai uz zara. Baroties dodas tikai iestājoties krēslai. Ķermenis ir ļoti labi piemērots kāpelēšanai pa koku zariem. Arī pa zemi medusposums skrien ļoti ātri. Visbiežāk medusposumam ir neliels iecirknis, kuru tas krustu un šķērsu apstaigā, meklējot ziedošus augus.

Pretējo dzimumu teritorijas pārklājas. Medusposumi nav teritoriāli agresīvi, lai gan mātīte dominē pār tēviņiem.[2] Tēviņa teritorija ir daudz lielāka nekā mātītes, lai spētu piemeklēt piemērotāko barošanās vietu un lai varētu izvairīties no pārāk dominējošām mātītēm.[2] Kad vēsākā periodā pietrūkst barības, medusposums iekrīt zināmā sastinguma stāvoklī, kas līdzīgs ziemas miegam. Gada vēsajā periodā veido barus un kopīgi sildās, tādējādi taupot enerģiju.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medusposums pārtiek vienīgi no ziedu nektāra un ziedputekšņiem. To iegūšanai izmanto savu garo purniņu un šauro mēli, ar kuru var iekļūt dziļi zieda kausiņā. Visbiežāk pārtiek no Banksia ģints augiem, kam ir milzīgi, ar nektāru pilni ziedi un kas zied visu gadu. Reizēm ar citiem ziediem papildina savu nemainīgo barības avotu.

Kāpelējot pa krūmiem vai kokiem, medusposums izmanto gan priekškājas, gan pakaļkājas. Garā aste, apvijoties ap zaru, palīdz tam rāpties augšup. Medusposums ir tik mazs un viegls, ka nenolauž nevienu zariņu. Astē var karāties virs paša zieda, pieturoties ar pakaļkāju, kurai īkšķis ir novietots pretēji citiem pirkstiem. Medusposums no mutes izbāž garo mēli, kurai galā ir speciāli matiņi, un izsūc nektāru no ziediem.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medusposumiem nav noteikta vairošanās perioda. Vismazāk mazuļu piedzimst decembrī, jo šajā periodā zied ļoti maz augu un barība ir grūti pieejama. Parasti mazuļu dzimšana sakrīt ar laiku, kad augi zied viskrāšņāk un visvieglāk ir pieejama barība, tas ir maijā vai jūnijā.[2] Medusposuma mātīte, līdzīgi kā ķengurs, var apturēt apaugļotās olšūnas attīstību un mazuli laist pasaulē, kad somā atbrīvojas vieta. Šādi regulējot mazuļa attīstību, tā ļauj tiem kļūt patstāvīgiem laikā, kad netrūkst barības. Normāls grūsnības periods ilgst 24 dienas, bet var ieilgt līdz 60—80 dienām.[2]

Mātīte dzemdē 2—3 mazuļus, kas sver tikai 3—6 miligramus. Reizēm piedzimst 4 mazuļi. Tā kā mātīte sapārojas ar vairākiem tēviņiemn, katram mazulim ir cits tēvs.[2] Apaugļošanas brīdī notiek dažādo tēviņu spermas sāncensība, tādēļ spermotozoīdi ir ļoti lieli, vislielākie no visiem zīdītājiem.[2] Medusposuma sēklinieki proporcionāli ir loti lieli, tie sver vairāk kā 4% no kopējās dzīvnieka masas.[2] Pēc dzimšanas tie ielien mātes vēdera somā, kurā atrodas četri zīdekļi.

Mazuļi somā uzturas apmēram 60 dienas, pēc šīm dienām tiem jau ir atvērušās acis, tie ir ļoti kustīgi, bet ķermeni klāj biezs kažociņš ar raksturīgajām svītrām uz muguras. Taču mazie vēl nespēj paši par sevi joprojām parūpēties. Tie pavada māti un mācās meklēt barību. Jaunie medusposumi patstāvīgi kļūst apmēram 90 dienu vecumā. Mātīte no jauna sapārojas bieži pirms jaunuļi ir izklīduši.[2] Medusposums dzīvo 1—2 gadus.[2]

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd medusposumiem nedraud iznīcība, taču, tā kā tas ir sastopams šaurā areālā, bīstami varētu būt ugunsgrēki vai citi dabiskās vides draudi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieku pasaulē, Izdevējs UAB IMP BALTIC, 82 karte, ISBN 9986-9333-7-4
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 ADW: Tarsipes rostratus

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]