Pāriet uz saturu

Meghālajas stāvs

Vikipēdijas lapa

Meghālajas stāvs (angļu: Meghalayan stage) ir kvartāra sistēmas un holocēna nodalījuma pēdējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies meghālajas laikmetā periodā no 0,0042 miljoniem gadu līdz mūdienām (kopumā apmēram 4,2 tūkstošus gadu) un pašlaik mēs dzīvojam šajā laikmetā. Meghālajas stāva nogulumi atrodas virs holocēna nodalījuma nortgripas stāva nogulumiem.

Zonas, kas cieta no sausuma pirms 4200 gadiem
Periods (sistēma) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs) Intervāls
Kvartāra periods
(2,58 — 0 Ma)
Holocēns
(0,0117 — 0 Ma)
Meghālajas (0,0042 — 0 Ma)
Nortgripas (0,0082 — 0,0042 Ma)
Grenlandes (0,0117 — 0,0082 Ma)
Pleistocēns
(2,58 — 0,0117 Ma)
Tarantas (0,129 — 0,0117 Ma)
Čibas (0,774 — 0,129 Ma)
Kalabrijas (1,8 — 0,774 Ma)
Dželas (2,58 — 1,8 Ma)

Izveidošana un stratigrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meghālajas stāvu Starptautiskā stratigrāfijas komisija oficiāli ratificēja 2018. gada jūnijā kopā ar senākajiem nortgripas un grenlandes stāviem. Par globālo stratotipisko punktu, kas nosaka meghālajas stāva pamatni, ir izvēlēts Maumluhas alas speleotēms Meghālajā, Indijas ziemeļaustrumos. Šis stalagmīts, atzīmēts kā KM-A (KM no Krem Mawmluh, "Krem" khasi valodā nozīmē ala), tika atrasts dobumā apmēram 1500 metrus no alas ieejas.

Šajā stalagmītā ir saglabājušās 4200 gadu sena klimatiskā notikuma pēdas, kura liecības bija atrastas visos kontinentos. Zemajos un vidējos platumos šī klimatiskā izmaiņa izraisīja stipra sausuma periodu, kas iespaidoja daudzas civilizācijas, īpaši Ēģiptē, Grieķijā, Divupē, Indas ielejā un Jandzi upes ielejā Ķīnā. Klimatiskā notikuma pēdas uz stalagmīta vizuāli nav redzamas, taču tā analīze atklāj krasu skābekļa izotopa (δ18O) sastāva izmaiņu starp 4300 un 4100 gadu seniem uzslāņojumiem, kas tiek interpretēts , kā musonu atslābšanu par 20–30% šajā Indijas reģionā. 4200 gadu vecums ir pa vidu starp šiem abiem vecuma datējumiem, un tika izvēlēts robežas noteikšanai starp nortgripas un meghālajas stāviem.

Par papildus stratotipu kalpoja ledus serde no Logana kalna Jukonā, Kanādā. Šī serde norādīja uz krasu δ18O vērtību kritumu, kas bija interpretēts kā mitruma pārneses palielināšanās no Klusā okeāna un ledāja paplašināšanās Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Diemžēl, šī ledus serde 2017. gadā tika zaudēta pēc glabātuves saldētavas atslēgšanās, kur tā glabājās Albertas Universitātē, Edmontonā.[1]

  1. M. Walker, M. J. Head, M. Berkelhammer, S. Björck et H. Cheng, "Subdividing the Holocene Series/Epoch: formalization of stages/ages and subseries/subepochs, and designation of GSSPs and auxiliary stratotypes", Journal of Quaternary Science, vol. 34, no 3,‎ 2019, p. 173-186