Meidzi Konstitūcija
Meidzi Konstitūcija bija Japānas Impērijas pirmais modernā tipa pamatlikums, kas stājās spēkā 1889. gadā Meidzi restaurācijas periodā un noteica valsts politisko sistēmu līdz 1947. gadam. Tā tika izveidota, iedvesmojoties galvenokārt no Prūsijas konstitucionālā modeļa, un nostiprināja Japānas imperatoru kā valsts suverēnu ar plašām izpildvaras pilnvarām, tajā pašā laikā ieviešot arī divpalātu parlamentu, kur viena no palātām bija vēlēta. Konstitūcija formāli garantēja vairākas pilsoniskās brīvības, taču tās bieži tika ierobežotas ar likumu, un valdība praktiski saglabāja ļoti lielu kontroli pār politisko dzīvi. Meidzi konstitūcija radīja duālistisku pārvaldes sistēmu, kurā imperatora valdība un parlaments pastāvēja blakus, bet faktisko varu lielā mērā īstenoja militārā un birokrātiskā elite.
Šis pamatlikums kļuva par Japānas industrializācijas, modernizācijas un militārās ekspansijas juridisko pamatu, līdz pēc Otrā pasaules kara to aizstāja 1947. gada Japānas Konstitūcija, kas noteica demokrātisku, parlamentāru un miermīlības principos balstītu valsts iekārtu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meidzi Konstitūcija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|