Melanēzieši
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 11–12 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Melanēzija (Papua-Jaungvineja, Fidži, Vanuatu, Zālamana Salas un Jaunkaledonija) | |
| Valodas | |
| melanēziešu, papuasu, indonēziešu, angļu un franču valoda | |
| Reliģijas | |
| kristietība, melanēziešu mitoloģija, islāms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| Austrālijas aborigēni un austronēzieši | |
| Etnogrāfiskās grupas | |
| papuasi, fidžieši, jaunkaledonieši, kanaki u.c. | |
Melanēzieši ir aptuveni 11—12 miljoni cilvēku liela tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Melanēzijas reģionu Klusā okeāna salās un koncentrējas Papua-Jaungvinejā (aptuveni 8—9 miljoni), Fidži (aptuveni 900 tūkstoši), Vanuatu (aptuveni 300 tūkstoši), Zālamana Salās (aptuveni 600 tūkstoši) un Jaunkaledonijā (aptuveni 200—250 tūkstoši).
Melanēzieši tiek uzskatīti par vieniem no senākajiem Klusā okeāna salu iedzīvotājiem. Lielākā daļa melanēziešu lieto kādu no austronēziešu valodu saimei piederošajām valodām, bet dažās salās saglabājušās arī pirmiedzīvotāju valodas, kas nav tieši saistītas ar austronēziešu valodām.
Melanēziešiem raksturīga tumša ādas krāsa, tumši mati un brūnas acis. Šie fenotipiskie rādītāji tos atšķir no kaimiņu polinēziešu un mikronēziešu grupām.
Melanēziešu senākie priekšteči migrēja uz Klusā okeāna salām pirms vairāk nekā 30 000 gadiem. Eiropiešu kolonizācija 16.—19. gadsimtā ieviesa jaunas sociālās, politiskās un ekonomiskās struktūras, kas būtiski ietekmēja vietējo sabiedrību.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|