Melitskābes anhidrīds

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Melitskābes trianhidrīds)
Jump to navigation Jump to search
Melitskābes anhidrīds
Mellitic trianhydride 200.svg
Melitskābes anhidrīda struktūrformula
Mellitic-anhydride-3D-spacefill.png
Melitskābes anhidrīda molekulas modelis
Citi nosaukumi melitskābes trianhidrīds; MTA; benzol-1,2 : 3,4 : 5,6-heksakarbonskābes trianhidrīds; 4,9,14-trioksatetraciklo[10.3.0.02,6.07,11]pentadeka-1,6,11-triēn-3,5,8,10,13,15-heksons
CAS numurs 4253-24-1
Ķīmiskā formula C12O9
Molmasa 288,12 g/mol
Blīvums 1810 kg/m3
Kušanas temperatūra 434 K (161 °C)
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī aukstā gandrīz nešķīst, karstā reaģē

Melitskābes anhidrīds (C12O9) ir bezkrāsaina cieta viela (balts pulveris). Vakuumā viegli sublimējas. Viela satur benzola gredzenu, tādēļ pieskaitāma pie aromātiskajiem savienojumiem.[1][2]

Melitskābes anhidrīds pieder pie "eksotiskajiem" oglekļa oksīdiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melitskābes anhidrīdu pirmo reizi ieguvuši Justuss fon Lībigs un Frīdrihs Vēlers 1830. gadā, pētot minerālu melītu jeb medusakmeni. Sākumā viņi jauniegūtajam savienojumam piešķīra formulu C4O3.[3][4][5] 1913. gadā šo vielu precīzāk aprakstīja H. Meijers un K. Šteiners.[6][7]

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, dehidratējot melitskābi (no tā radies arī vielas nosaukums). Melitskābes anhidrīds rodas, karsējot melitskābi kopā ar acetilhlorīdu 120 °C temperatūrā.[8]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melitskābes anhidrīdu lieto polietilēntereftalāta (PET) plastmasu termoplastisko īpašību uzlabošanai, kā arī celulozes vai kolagēna esterificēšanai, lai iegūtu materiālus ar jaunām īpašībām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Fowler, P. W.; Lillington, M. (2007). "Mellitic Trianhydride, C12O9: The Aromatic Oxide of Carbon". Journal of Chemical Information and Modeling 47 (3): 905–908. doi:10.1021/ci600547n.
  2. Ermer, O.; Neudörfl, J. (2000). "Structure of Mellitic Trianhydride". Helvetica Chimica Acta 83 (1): 300–309. doi:10.1002/(SICI)1522-2675(20000119)83:1<300::AID-HLCA300>3.0.CO;2-L.
  3. F. Wohler (1826), Ueber die Honigsteinsäure. Poggendorfs Annalen der Physik und Chemie, volume 83, issue 7, pp. 325—334. Interneta versija.
  4. J. Liebig, F. Wöhler (1830), Ueber die Zusammensetzung der Honigsteinsäure. Poggendorfs Annalen der Physik und Chemie, vol. 94, Issue 2, pp.161-164. Interneta versija.
  5. O. L. Erdmann and R. F. Marchand (1848), Ueber die Mellithsäure. Journal für praktische Chemie, pp. 129—144. Interneta versija.
  6. Meyer, H.; Steiner, K. (1913). "Über ein neues Kohlenoxyd C12O9 [A new carbon oxide C12O9]". Berichte der Deutschen Chemischen Gesellschaft 46 (1): 813–815. doi:10.1002/cber.191304601105.
  7. Bugge (1914), Chemie: En neues Kohenoxyd. Review of Meyer and Steiner’s discovery of C12O9. Naturwissenschaftliche Wochenschrift, volume 13/29, issue 12, 22 March 1914, p. 188. Interneta versija.
  8. Пауль Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 656. lpp. (krieviski)