Melnā plūme

Melnā plūme Syzygium cumini ((L.) Skeels, 1912)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Miršu rinda (Myrtales)
Dzimta	Miršu dzimta (Myrtaceae)
Ģints	Sūkļāboli (Syzygium)
Suga	Melnā plūme (S. cumini)
Sinonīmi
Eugenia cumini Eugenia jambolana Syzygium jambolanum
Melnā plūme Vikikrātuvē

Melnā plūme (Syzygium cumini) ir mūžzaļš miršu dzimtas koks ar blīvu vainagu, baltiem vai krēmkrāsas ziediem un tumši violetiem līdz melniem, sulīgiem augļiem. Tā ir ekoloģiski nozīmīga suga tropu reģionos, kur veicina mežu struktūras stabilitāti, nodrošina barības resursus putniem, sikspārņiem un citiem dzīvniekiem un palīdz uzturēt biotopu daudzveidību. Vietām tā ir invazīva suga. Kokam ir daudz nosaukumu, kas atspoguļo plašo izplatību dažādās kultūrās — angļu valodā Java plum (‘Javas plūme’), Indian blackberry (‘Indijas upenes’), jambolan (‘džambolāna’), Malabar plum (‘Malabaras plūme’); hindi valodā जामुन (jāmūn/jamun — ‘džāmūns’); bengāļu জাম (jām — ‘džāms’); marathu जांभूळ (jāmbhūl — ‘džāmbhūls’); tamilu நாவல் (nāval — ‘nāvals’); kannadu ನೇರಳೆ (nerale); malajālamā ഞാവൽ (ñāval — ņāvals); indonēziešu duwet/jamblang (‘duvets’/‘džamblans’); tagalu duhat (‘duhats’); spāņu jambolán (‘hambolana’); portugāļu jamelão (‘žamelau’) un citi

Melnās plūmes dabiskā izcelsme aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju — no Indijas subkontinenta un Šrilankas līdz Indoķīnai un Malajas arhipelāgam. Suga ir plaši introducēta citos tropu un subtropu reģionos, piemēram, Āfrikā, Karību jūras reģionā, Centrālajā un Dienvidamerikā, kā arī Austrālijā. Augu izmanto daudzveidīgi, piemēram, augļus lieto svaigā veidā, sulās, ievārījumos, etiķī un vīnā, savukārt sēklas, mizu un lapas izmanto tradicionālajā medicīnā, bet koksni izmanto konstrukcijām un saimniecības vajadzībām. Pateicoties izturībai, ēnainajam vainagam un bagātīgai ražai, melnā plūme bieži tiek stādīts arī pilsētvidē kā dekoratīvs un ēnas koks.

Taksonomija un sistemātika

Melnā plūme (Syzygium cumini) taksonomiski pieder miršu dzimtai (Myrtaceae) — vienai no ar sugām bagātākajām un bioloģiski daudzveidīgākajām augu dzimtām tropu un subtropu reģionos, kurā ietilpst vairāk nekā 130 ģinšu un ap 6000 sugu. Šo dzimtu raksturo mūžzaļi, aromātiski augi ar bagātīgu ēterisko eļļu sastāvu. Sūkļāboli (Syzygium) ir viena no lielākajām un taksonomiski sarežģītākajām miršu dzimtas ģintīm, kuras sugu robežas un klasifikācija bieži tiek pārskatīta, balstoties uz morfoloģiskajiem un molekulārajiem datiem. Melnās plūmes klasifikācija vēsturiski vairākkārt mainīta, un literatūrā sastopams plašs sinonīmu klāsts, tostarp Eugenia jambolana, Eugenia cumini, Syzygium jambolanum un citi. Šie sinonīmi atspoguļo atšķirīgas botāniskās tradīcijas un agrīnās sistemātikas pieejas, kurās suga tika pārnesta starp radniecīgām ģintīm. Mūsdienu botāniskajās datubāzēs un florās akceptētais nosaukums ir Syzygium cumini, kas atspoguļo ģints pārskatīto sistemātiku.

Filoģenētiskajos pētījumos melnā plūme (S. cumini) ietilpst Āzijas sūkļābolu līnijās ar gaļīgiem, ēdamiem augļiem un tiek uzskatīta par radniecīgu vairākām ekonomiski un ekoloģiski nozīmīgām sugām, piemēram, krustnagliņu kokam, vaska sūkļābolam (Syzygium samarangense), Malakas sūkļābolam (Syzygium malaccense), Syzygium aqueum un citiem. Šīs sugas savstarpēji saista kopīgas pazīmes — lapu anatomija, inflorescences struktūra, augļu uzbūve un ēterisko eļļu profili — kas atspoguļo to ilgstošo evolūciju tropu mežu ekosistēmās. Infraģenētiskais iedalījums sūkļābolu (Syzygium) ģintī joprojām ir dinamisks, taču melnā plūme (S. cumini) visbiežāk grupē Indomalēzijas kompleksā, kur ietilpst mūžzaļi koki ar pretējiem lapu pāriem, terminālām ziedkopām un augļiem, kas bieži tiek izmantoti pārtikā.

Kopumā melnās plūmes taksonomija un sistemātika atspoguļo vienas no taksonomiski sarežģītākajām miršu dzimtas līnijām attīstību, kurā sugu robežas un radniecība pastāvīgi tiek precizēta, integrējot klasisko morfoloģiju un mūsdienu filoģenētiku.

Izplatība un biotopi

Melnās plūmes augļi

Melnās plūmes dabiskais izplatības areāls aptver Dienvidāziju, īpaši Indiju, Bangladešu, Nepālu un Šrilanku, kur tā sastopama gan savvaļā, gan kultivēta veidā un veido nozīmīgu vietējo ekosistēmu sastāvdaļu zemienes un pakāpjveida joslās. Šajos reģionos koks nodrošina barību putniem, zīdītājiem un kukaiņiem, kļūstot par pastāvīgu mežu un cilvēku apdzīvoto teritoriju ainavas elementu. Sugas ekoloģiskais plastiskums, ekonomiskais nozīmīgums un kultivēšanas vieglums veicinājuši tās plašu introdukciju un naturalizēšanos daudzviet tropu un subtropu zonās, piemēram, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā, Āfrikā, Karību jūras reģionā, kā arī citās teritorijās. Dažviet melnā plūme ir invazīva suga, veidojot blīvas populācijas un dominējot mežos, lauksaimniecības ainavās un pilsētvidē.

Biotopu ziņā melnā plūme visbiežāk aug upju un strautu krastos, mitros tropu un subtropu mežos, palieņu zemienēs, ieplakās, kā arī apvidos ar salīdzinoši augstu gruntsūdens līmeni. Tai optimāls ir tropu klimats ar izteiktu lietus sezonu un siltu, mēreni sausu sausuma periodu; koks panes īslaicīgu applūšanu un labi aug dažādos augsnes tipos — smilšainās, mālainās, dziļās un auglīgās, kā arī nedaudz sārmainās augsnēs, ja nodrošināta drenāža. Pateicoties augstai sausuma un karstuma tolerancei, pielāgošanās spējai un izturībai, melnā plūme ir kļuvusi par vienu no visplašāk izplatītajām tropu koku sugām, kas veiksmīgi aug gan dabiskajos biotopos, gan cilvēka veidotās vidēs, tostarp apdzīvotās vietās kā ēnu un ainavu veidojošs koks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnā plūme.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)