Melnā spulgpiepe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Melnā spulgpiepe
Inonotus obliquus
(Ach. ex Pers.) Pilát (1942)
Melnā spulgpiepe Lietuvā
Melnā spulgpiepe Lietuvā
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseAgaricomycetes
RindaHimenohetu sēnes (Hymenochaetales)
DzimtaHymenochaetaceae
ĢintsInonotus
SugaMelnā spulgpiepe (I. obliquus)
Sinonīmi

Boletus obliquus Ach. ex Pers. (1801)
Polyporus obliquus (Ach. ex Pers.) Fr. (1821)
Physisporus obliquus (Ach. ex Pers.) Chevall. (1826)
Poria obliqua (Ach. ex Pers.) P.Karst. (1881)
Fomes obliquus (Ach. ex Pers.) Cooke (1885)
Phaeoporus obliquus (Ach. ex Pers.) J.Schröt. (1888)
Mucronoporus obliqua (Ach. ex Pers.) Ellis & Everh. (1889)
Scindalma obliquum (Ach. ex Pers.) Kuntze (1898)
Phellinus obliquus (Ach. ex Pers.) Pat. (1900)
Xanthochrous obliquus (Ach. ex Pers.) Bourdot & Galzin (1928)

Fuscoporia obliqua (Ach. ex Pers.) Aoshima (1951)[1]
Melnā spulgpiepe Vikikrātuvē

Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus, vairāk zināma kā čaga vai melnā bērzu piepe) ir neēdama spulgpiepju ģints parazītsēne. Pieder pie ārstniecības sēnēm. Sastopama Eiropas ZA (tai skaitā Latvijā), Krievijā un Kanādā.

Parazitē uz bērziem, retos gadījumos arī citiem kokiem. Sporas inficē koku ievainojumu vietas, tajās sāk attīstīties micēlijs, kas uzsūc no koka barības vielas. Koks lēnām aiziet bojā. Pēc tā nāves sākas sēnes vairošanās cikls. Kokā attīstās sēnes augļķermenis, kas izplata sporas uz dzīvajiem kokiem.

Latvijā pazīstamākā ārstniecības sēne, galvenokārt tādēļ, ka gandrīz vienīgā dabā sastopamā, bet citviet pasaulē tiek izmantota reti (salīdzinājumā ar Ķīnas milteni, lakas plakanpiepi vai ežu dižadateni).

Ārstnieciskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medicīnā izmanto micēlija ārējo cieto kārtu. Irdenā iekšpuse ir nevērtīga. Čagai piedēvē antibakteriālas, pretiekaisuma, pretaudzēju, pretvīrusu, imūnstimulējošas un aknas tonizējošas īpašības.[2]

Sēnes sastāvā ir 7% minerālvielu, no kurām vislielākajos daudzumos ir mangāns.[3] Tāpat kā daudzām citām ārstniecības sēnēm, arī čagai bioloģiski aktīvās vielas ir polisaharīdi un triperpenoīdi. Sēnes sastāvā ir arī melanīns (atbildīgs par melno krāsu), kā arī skābeņskābe ļoti lielos daudzumos, tāpēc to neiesaka lietot pārmērīgi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]