Melnā spulgpiepe
| Melnā spulgpiepe Inonotus obliquus (Ach. ex Pers.) Pilát (1942) | |
|---|---|
 Melnā spulgpiepe Lietuvā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Agaricomycetes |
| Rinda | Himenohetu sēnes (Hymenochaetales) |
| Dzimta | Hymenochaetaceae |
| Ģints | Inonotus |
| Suga | Melnā spulgpiepe (I. obliquus) |
| Sinonīmi | |
|
Boletus obliquus Ach. ex Pers. (1801) | |
 Melnā spulgpiepe Vikikrātuvē | |
Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus, vairāk zināma kā čaga vai melnā bērzu piepe) ir neēdama spulgpiepju ģints parazītsēne. Pieder pie ārstniecības sēnēm. Sastopama Eiropas ZA (tai skaitā Latvijā), Krievijā un Kanādā.
Populārais spulgpiepes nosaukums “čaga” cēlies no somugru tautas komi valodas Eiropas ziemeļaustrumos un pasaulē izplatījies ar krievu valodas starpniecību.[2]
Parazitē uz bērziem, retos gadījumos arī citiem kokiem (īpaši alkšņiem).[2] Sporas inficē koku ievainojumu vietas, tajās sāk attīstīties micēlijs, kas uzsūc no koka barības vielas. Koks lēnām aiziet bojā. Pēc tā nāves sākas sēnes vairošanās cikls. Kokā attīstās sēnes augļķermenis, kas izplata sporas uz dzīvajiem kokiem.
Latvijā pazīstamākā ārstniecības sēne, galvenokārt tādēļ, ka gandrīz vienīgā Latvijā sastopamā, bet pasaulē tiek izmantota retāk salīdzinājumā ar Ķīnas milteni, lakas plakanpiepi vai ežu dižadateni.
Lai gan sēne ir koku kaitēklis, mežsaimniecībā to dažkārt uzskata par vēlamu, jo čagas vērtība tirgū ir salīdzinoši augsta un, piemēram, Somijā mazproduktīvos bērzu mežos to ieteic audzēt speciāli.[2]
Ārstnieciskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medicīnā izmanto micēlija ārējo cieto kārtu. Irdenā iekšpuse ir nevērtīga. Čagai piedēvē antibakteriālas, pretiekaisuma, pretaudzēju, pretvīrusu, imūnstimulējošas un aknas tonizējošas īpašības.[3] Pētījumos noteikta pretvēža vielu klātbūtne čagā; 2022. gadā Igaunijā veikts pētījums parādīja, ka bioloģiski aktīvo vielu daudzums čagā bieži ir stipri svārstīgs.[2]
Sēnes sastāvā ir 7% minerālvielu, no kurām vislielākajos daudzumos ir mangāns.[4] Tāpat kā daudzām citām ārstniecības sēnēm, arī čagai bioloģiski aktīvās vielas ir polisaharīdi un triperpenoīdi. Sēnes sastāvā ir arī melanīns (atbildīgs par melno krāsu), kā arī skābeņskābe ļoti lielos daudzumos, tāpēc to neiesaka lietot pārmērīgi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Inonotus obliquus (Ach. ex Pers.) Pilát 1942». MycoBank. International Mycological Association. Skatīts: 2011-10-11. (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Drenkhan, Rein; Kaldmäe, Hedi; Silm, Maidu; Adamson, Kalev; Bleive, Uko; Aluvee, Alar; Erik, Mart; Raal, Ain (2022-09). "Comparative Analyses of Bioactive Compounds in Inonotus obliquus Conks Growing on Alnus and Betula" (en). Biomolecules 12 (9): 1178. doi:10.3390/biom12091178. ISSN 2218-273X.
- ↑ Latvijas Šitake sēņu audzētāju asociācija Arhivēts 2019. gada 27. augustā, Wayback Machine vietnē.. Atjaunināts: 2019. gada 19. septembrī.
- ↑ Kas īsti ir čaga un kā tā var palīdzēt cilvēku veselībai?, lsm.lv. Atjaunināts: 2019. gada 20. septembrī.
 | Šis ar mikoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |