Melnādainie abhāzi
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| nav precīzu datu | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Valodas | |
| abhāzu valoda | |
| Reliģijas | |
| pareizticība, islāms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| abhāzi | |
Melnādainie abhāzi ir neliela abhāzu etniskā apakšgrupa, kas vēsturiski dzīvoja Abhāzijā. Viņi atšķīrās ar tumšāku ādas krāsu, taču valodas, kultūras un pašidentifikācijas ziņā pilnībā piederēja abhāzu tautai.
Melnādainie abhāzi runāja tikai abhāzu valodā un uzskatīja sevi par abhāziem, nevis par atsevišķu tautu. Jau 19. gadsimta avotos minēts, ka viņiem nebija savas atšķirīgas valodas vai reliģijas, kas tos nošķirtu no pārējās abhāzu sabiedrības.
Pastāv vairākas hipotēzes par melnādaino abhāzu izcelsmi. Populārākā versija saista viņu parādīšanos ar Osmaņu impērijas laikmetu, kad Melnās jūras piekrastē varēja nonākt afrikāņu izcelsmes cilvēki — kā vergi, karavīri vai jūrnieki. Laika gaitā viņi asimilējās abhāzu sabiedrībā. Citas versijas, tostarp par ļoti senu afrikāņu klātbūtni Kaukāzā, mūsdienu vēstures zinātnē nav guvušas plašu atbalstu.
20. gadsimta gaitā melnādainie abhāzi pilnībā asimilējās pārējā abhāzu tautā. Kā atsevišķa, vizuāli izceļama grupa viņi mūsdienās vairs praktiski nepastāv, un šis apzīmējums galvenokārt sastopams vēsturiskā un etnogrāfiskā kontekstā.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnādainie abhāzi.
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |