Melnais amūrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnais amūrs
Mylopharyngodon piceus
(Richardson, 1846)
Melnais amūrs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)
Kārta Karpveidīgās (Cypriniformes)
Dzimta Karpu dzimta (Cyprinidae)
Apakšdzimta Amūru apakšdzimta (Squaliobarbinae)
Ģints Melnie amūri (Mylopharyngodon)
Suga Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus)
Melnais amūrs Vikikrātuvē

Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).[1] Tā dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāziju, galvenokārt Ķīnas austrumus.[2][3]

Lai arī melnais amūrs nav tik populāra zivjsaimniecību zivs kā baltais amūrs, raibais platpieris un baltais platpieris, tomēr arī to audzē daudzviet pasaulē kā pārtikas zivi. Toties Ķīnā melnais amūrs tiek uzskatīts par visaugstvērtīgāko dīķsaimniecību zivju sugu, un to izmanto arī tradicionālajā medicīnā.[4] Āzijas tirgū tas ir visdārgākais, jo cenu veido salīdzinoši dārgā zivs barošana un audzēšana (melnais amūrs barojas tikai ar gliemežiem).[5]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā amūra dabīgais izplatības areāls aptver Āzijas austrumus, sākot ar Ķīnu dienvidos (Klusā okeāna upju baseiniem) un beidzot ar Amūras upi Austrumsibīrijā.[2][3] Iespējams, tas mājo arī Vjetnamā, Honas upes baseinā.[6] Savvaļas populācija Krievijā pēdējos gados strauji samazinājusies.[2] Melnais amūrs introducēts daudzviet pasaulē audzēšanai zivjsaimniecībās pārtikai un gliemežu ierobežošanai dīķsaimniecībās, kā arī cilvēku parazītu ierobežošanai. Pēdējos gados melnos amūrus izmanto, lai atbrīvotu elektrostaciju ūdenstilpnes no sēdgliemeņu (Dreissena) kolonijām.[3] Ārpus dabīgā izplatības areāla melnais amūrs dabīgi pavairojas tikai Amudarjas baseinā Turkmenistānā, iespējams, arī Tones upē Japānā[3] un ASV upēs.[6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā melnais amūrs ievests apmēram 1960. gados. Vēlākos gados ielaists dažās dabiskajās ūdenstilpēs. Savvaļas populācijas izveidošanās nav zināma.[7]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais amūrs ir liela auguma saldūdens zivs. Tā garums var sasniegt 140—180 cm, svars 72 kg, lai gan parasti garums ir 60—120 cm, svars līdz 35—36 kg.[2][7][8] Ķermenis melnajam amūram slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute vērsta uz priekšu. Mugura melna, sāni un vēders sudrabaini līdz melnīgsnēji. Spuras tumšas, proporcionāli īsas. Zvīņas lielas un cieši pieguļošas, uz sānu līnijas 39—43 zvīņas.[9] Rīkles zobi parasti vienā rindā, gludi un masīvi, ar kuriem var viegli sakost gliemežvākus.[2][7][10] Reizēm mēdz būt otra zobu rinda, bet tajā ir tikai viens zobs.[10]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais amūrs Austrumāzijā mājo lielās, lēni tekošās zemieņu upēs un ezeros ar dzidru ūdeni un augstu skābekļa līmeni.[3] Lielus barus neveido.[7] Barojas galvenokārt ar gliemežiem un divvāku gliemjiem.[3] Nelielos daudzumos barojas ar vēžveidīgajiem un ūdens kukaiņiem.[9]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība melnajam amūram iestājas 3—11 gadu vecumā, sasniedzot 70—100 cm garumu.[3][7] Tēviņi nobriest ātrāk nekā mātītes, tēviņiem sasniedzot 11 kg, mātītēm 15 kg masu.[3] Nārsto no aprīļa līdz jūnijam plūdu laikā, kad ūdens temperatūra ir 18—30°C. Melnajam amūram raksturīgs porciju nārsts. Auglība no 130 000 līdz 1,2 milj. ikru. Ikri pelaģiski vai puspelaģiski, pēc iznēršanas tie peld pa straumi uz leju. Ja uz upes ir uzbūvēti aizsprosti un ikri nepaspēj attīstīties brīvā peldējumā, jaunā paaudze iet bojā. To attīstība ilgst 2 dienas. Kāpuri pirmajās dienās barojas ar zooplanktonu, vēlāk ar gliemeņvēžiem un ūdens kukaiņiem, bet, sasniedzot 120 mm garumu jaunās zivis uzsāk baroties ar gliemežiem un divvāku gliemenēm.[3][7] Melnais amūrs var sasniegt 15 gadu vecumu.[6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]