Melnkalne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnkalne
Црна Гора
Crna Gora
Melnkalnes karogs Melnkalnes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzenav
HimnaOj, svijetla majska zoro
"Ak, spožā maija rītausma"

Location of Montenegro
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Podgorica1
42°47′N 19°28′E / 42.783°N 19.467°E / 42.783; 19.467
Valsts valodas melnkalniešu valoda2
serbu valoda
bosniešu valoda
albāņu valoda
horvātu valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Filips Vujanovičs
 -  Premjerministrs Igors Lukšičs
Dibināta
 -  Dibināta Cetiņe 1484. gadā 
 -  Anektēta Osmaņu impērijā 1499. gadā 
 -  Atzīta neatkarība 1878. gadā 
 -  Apvienošanās ar Serbiju 1918. gadā 
 -  Neatkarība no valstu savienības 2006. gadā 
Platība
 -  Kopā 13 812 km² (160.)
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 684 736 (162.)
 -  Blīvums 50/km² (121.)
IKP (PPP) 2005/2006. gada aprēķins
 -  Kopā $3,443 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $3800 
HDI (2004) 0.788 (vidējs) (72.)
Valūta eiro3 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .me (.yu)4
ISO 3166-1 kods 499 / MNE / ME
Tālsarunu kods +381
1 Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir Cetiņe.
2 Tiek uzskatīta par serbu valodas dialektu.
3 Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav Eirozonas dalībniece.
4 Domēns .yu tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe.

Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, tomēr pievienošanās sarunas uzsāka tikai 2012. gada jūnijā.[1] Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts.[2]

Melnkalnes administratīvais sadalījums

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Melnkalnes vēsture

Melnkalnes nosaukums (Crna Gora) pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā. 1481. gadā tā kļuva par Osmaņu vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (vladikas). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. I Pasaules kara laikā Nikolas vadītā armija cieta sakāvi un 1918. gadā Melnkalni okupēja Austroungārijas spēki. 1918. gadā Melnkalne pievienojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij. Pēc II Pasaules kara Melnkalne kļuva par vienu no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikām. 1992. gadā Melnkalne kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, kas 2003. gadā tika pārdēvēta par Serbijas un Melnkalnes valstu savienību. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]