Melnkalnes Sociālistiskā Republika
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
,_Flag_of_Serbia_(1947%E2%80%931992).svg)
.svg)
Melnkalnes Sociālistiskā Republika (serbhorvātu: Socijalistička Republika Crna Gora / Социјалистичка Република Црна Гора) bija viena no sešām republikām, kas veidoja Dienvidslāvijas Sociālistisko Federatīvo Republiku. Tā ar dažādiem nosaukumiem faktiski pastāvēja no 1944. gada 15. decembra līdz 1992. gada 27. aprīlim.
Melnkalnes Sociālistiskā Republika bija atkarīga republika,[1] un serbohorvātu valoda bija tās oficiālā valoda. Pirms tās izveidošanas Melnkalne bija daļa no Dienvidslāvijas Karalistes Zetas banata administratīvās vienības.
No 1945. līdz 1963. gadam Melnkalnes valdība uzsāka straujas industrializācijas, privātīpašuma nacionalizācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas programmu, ievērojot plašāku Dienvidslāvijas sociālistiskās attīstības stratēģiju. Politisko kontroli īstenoja Melnkalnes Komunistu līga, DKL vietējā nodaļa, kurai bija galvenā loma Melnkalnes pārvaldībā un ideoloģiskajā uzraudzībā.[2]
1963. gadā pieņemtā konstitūcija iezīmēja pārmaiņas, pārdēvējot republiku un pieticīgi mainot tās statusu federācijā. Nozīmīgākas pārmaiņas notika pēc 1974. gadā pieņemtās Dienvidslāvijas konstitūcijas, kas Melnkalnei un citām republikām piešķīra lielāku autonomiju, īpaši pārvaldībā, ārlietās un ekonomikas plānošanā. Neskatoties uz to, Melnkalne palika lojāla federālajai vienotībai, bieži vien cieši pieskaņojot savu politiku ar Belgradas politisko virzienu.[3]
Situācija Melnkalnes politikā šajā laikmetā bija samērā stabila, bet stingri kontrolēta. Domstarpības bija minimālas līdz 1980. gadiem, kad plašāka liberalizācija visā Dienvidslāvijā izraisīja nacionālo neatkarības kustību aktivizēšanos un reformistu viedokļu plašāku izskanēšanu sabiedrība. Šīs pārmaiņas apvienojumā ar federācijas politiskās un ekonomiskās krīzes padziļināšanos vainagojās ar sociālistiskā režīma sabrukumu. 1991. gadā Melnkalne sāka pāreju uz daudzpartiju demokrātiju, formāli izbeidzot gadu desmitiem ilgo komunistu varu.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1963. gada 7. jūlijā Melnkalnes Tautas Republika tika pārdēvēta par Melnkalnes Sociālistisko Republiku (izmaiņas ratificēja gan federālajā Dienvidslāvijas konstitūcija, gan jaunizveidotajā Melnkalnes konstitūcijā 1963. gadā) un serbhorvātu valoda oficiāli kļuva par vienīgo valsts valodu. 1991. gadā, kad Melnkalnes Komunistu līga pēc pirmajām daudzpartiju vēlēšanām mainīja savu nosaukumu uz Melnkalnes Sociālistu Demokrātisko partiju. Arī vārds "Sociālistiskā" tika izņemts no republikas nosaukuma (ratificēts ar 1991. gada 2. augusta Konstitūcijas LXXXIV grozījumu), tādējādi valsts nosaukums bija Melnkalnes Republika. Melnkalnes Republika kļuva par daļu no Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas 1992. gada 27. aprīlī pēc referenduma, kas notika 1. martā par jautājumu par to, vai Melnkalnei jāpaliek Dienvidslāvijas sastāvā vai jākļūst neatkarīgai.[5] Republikas valsts karogs un emblēma tika mainīti 1993. gada decembrī.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1971. gada tautas skaitīšana:[6]
- Melnkalnieši: 355 632 (67,15%)
- etniskie Musulmaņi: 70 236 (13,26%)
- Serbi: 39 512 (7,46%)
- Albāņi: 35 671 (6,74%)
- Dienvidslāvi: 10 943 (2,07%)
- Horvāti: 9 192 (1,74%)
- Kopā: 529 604 iedzīvotāji
1981. gada tautas skaitīšana:[6]
- Melnkalnieši: 400 488 (68,54%)
- etniskie Musulmaņi: 78 080 (13,36%)
- Albāņi: 37 735 (6,46%)
- Dienvidslāvi: 31 243 (5,35%)
- Serbi: 19 407 (3,32%)
- Horvāti: 6 904 (1,18%)
- Čigāni: 1 471 (0,25%)
- Maķedonieši: 875 (0,15%)
- Slovēņi: 564 (0,1%)
- Ungāri: 238 (0,04%)
- Vācieši: 107 (0,02%)
- Krievi: 96 (0,02%)
- Itāļi: 45 (0,01%)
- Cita tautība: 816 (0,14%)
- Nav atbildējuši: 301 (0,05%)
- Reģionālā piederība: 1 602 (0,27%)
- Nav zināma: 4 338 (0,74%)
- Kopā: 584 310 iedzīvotāji
1991. gada tautas skaitīšana:[6]
- Melnkalnieši: 380 467 (61,86%)
- etniskie Musulmaņi: 89 614 (14,57%)
- Serbi: 57 453 (9,34%)
- Albāņi: 40 415 (6,57%)
- Dienvidslāvi: 26 159 (4,25%)
- Horvāti: 6 244 (1,02%)
- Čigāni: 3 282 (0,53%)
- Maķedonieši: 1 072 (0,17%)
- Slovēņi: 369 (0,06%)
- Ungāri: 205 (0,03%)
- Vācieši: 124 (0,02%)
- Krievi: 118 (0,02%)
- Itāļi: 58 (0,01%)
- Cita tautība: 437 (0,07%)
- Nav atbildējuši: 1 944 (0,32%)
- Reģionālā piederība: 998 (0,16%)
- Nav zināma: 6 076 (0,99%)
- Kopā: 615 035 iedzīvotāji
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ MALEŠEVI, SINIŠA UZELAC, GORDANA. «A Nation-state without the nation? The trajectories of nation-formation in Montenegro.» (angļu), 2007. gads. Skatīts: 2025. gada 25. aprīlis.
- ↑ «Communist dictatorship in Montenegro. The Socialist Federal Republic of Yugoslavia (1945-1992)». communistcrimes.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 14. maijs.
- ↑ Ramet, Sabrina P., The Three Yugoslavias: State-Building and Legitimation, 1918–2005, Indiana University Press, 2006
- ↑ Lampe, John R., Yugoslavia as History: Twice There Was a Country, Cambridge University Press, 2000
- ↑ Associated Press (AP). «66. Federal Republic of Yugoslavia (1992-2006)» (angļu). Skatīts: 2025. gada 25. aprīlis.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Montenegrin Census' from 1909 to 2003». njegos.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 25. aprīlis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnkalnes Sociālistiskā Republika.
