Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis.

Gustava fon Mengdena epitāfija Rīgas Doma baznīcā.

Mengdeni (vācu: von Mengden) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās.

Vēsture

Dzimtas piederīgie uzskata, ka viņu priekšteči cēlušies no Dortmundes, kur vēl tagad atrodami bijušās Mengedes ezerpils pamati. Pirmās rakstiskās liecības ir par Ludolfus de Mengede (1230) un Ernestus de Mengede (1249). Viņi kā ministeriāļi (pils pārvaldnieki) kalpoja Bergas grāfiem, Arnsbergas grāfiem, Limburgas-Izenburgas grāfiem un Teklenburgas grāfiem. Atkarībā no dzīvesvietas viņi ieguva pievārdus kā Johans no Mengedes, saukts Osthofs, kas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1450. gada līdz savai nāvei 1469. gadā.

Mengdenu dzimtas Baltijas atzari cēlušies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Engelbrehta no Mengdenas (Engelbrecht van Mengden, miris pēc 1495. gada), kas arhibīskapa Mihaela Hildebranda valdīšanas laikā 1490. gada 28. februārī savus Limbažu un Umurgas zemes īpašumus iemainīja pret Meņģeles (vācu: Altenwoga) muižu. Viņa mazdēlu Engelbrehta un Ernesta Mengdenu dzīves laikā, kas sakrita ar Livonijas kara periodu, dzimta sadalījās Meņģeles un Kusas (Kussen) atzaros, no pēdējā savukārt atdalījās Igates-Sinoles (Idsel-Sinohlen) atzars.

Zviedru Vidzemes laikā 1653. gadā Kusas, Ogresmuižas un Lubejas (Lubey) muižu dzimtkungam Oto fon Mengdenam (1596-1681) piešķīra Meņģeles barona titulu (vācu: Freiherr von Altenwoga). 1731. gadā arī Ogresmuižas dzimtkungu un Zviedrijas karaļa kambarkungu Kārli Johanu fon Mengdenu iecēla baronu kārtā. Viņa mazdēls Carnikavas muižas īpašnieks un Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) Vīnē 1774. gadā tika iecelts par Svētās Romas impērijas grāfu, 1797. gadā par Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģijas prezidentu.

Vidzemes bruņniecības matrikulā 1742. gadā (Nr. 39) uzņēma baronus Mengdenus, citus Mengdenus 1745. un 1747. gadā (Nr. 40). Carnikavas grāfu Johanu fon Mengdenu 1780. gadā uzņēma arī Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas Impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) arī 1779. gada 27. jūlijā tika iecelts grāfa kārtā. Valdemāram Mengdenam Krievijas valdība 1848. gadā apstiprināja barona titulu, bet 1854. gada 7. decembrī mantojamu barona titulu piešķīra visiem Vidzemes guberņā dzīvojošajiem fon Mengdeniem. 1861. gadā Krievijas valdība apstiprināja arī grāfa titulu Frīdriha fon Mengdena atraitnei un dēlam. Barona tituls piešķirts arī Fēliksam fon Mengdenam (1877-1918).

Bijušās Mengdenu muižas Latvijā

• Abgunste (Abgunst bei Neuermühlen), Veclaicene (Alt Laitzen), Altenwoga, Butzkowsky, Bersohn, Dewen, Eckhof, Engelhardshof, Erkull, Fehteln, Helfreichshof, Hessenhof, Idsel, Kadfer mit Lindenhof und Ahlenhof, Kaugershof, Kippendorf, Kolzen mit Eykasch, Kujen, Kussen, Lappier mit Koskullshof, Laudon, Lubahn, Lubey, Mahlenhof, Maikendorf mit Koperbeck, Metack, Nachtigall, Neuhof, Odensee, Odsen, Ogershof mit Ecken, Planup, Praulen, Rüssel, Salzenau, Saussen, Sawensee, Selgowsky, Stahlenhof, Stolben, Stubbensee, Sunzel, Sussikas, Zarnau, Zarnikau, Zempen.
• 1920. gada agrārās reformas rezultātā Mengdenu dzimtai atsavināja Baložu muižu (Ballod), Ozolmuižu (Eck), Sinoles (Sinohlen), Aderkašu (Fistehlen), Galgauskas (Golgowsky mit Weißenhof) un Ulbrokas (Stubbensee) muižas.