Menonīti

Menonīti ir anabaptistu kustībai piederoša kristiešu denominācija, kas radusies 16. gadsimtā Reformācijas laikā Nīderlandē un Ziemeļvācijā. Tās nosaukums cēlies no nīderlandiešu reliģiskā līdera Menno Simonsa (1496–1561) vārda, kurš nostiprināja un izplatīja anabaptistu idejas par pieaugušo kristību, nevardarbību un vienkāršu dzīvesveidu. Menonīti tiek uzskatīti par vienu no senākajām protestantisma kustībām ar nepārtrauktu vēsturi līdz mūsdienām.

Mūsdienās menonīti dzīvo daudzās pasaules valstīs, īpaši Kanādā, ASV, Meksikā, Paragvajā, Brazīlijā un vairākās Āfrikas valstīs. Kopējais menonītu skaits pasaulē pārsniedz divus miljonus cilvēku. Daļa menonītu joprojām runā vācu valodas dialektā — plautdičā, īpaši Latīņamerikas kopienās.

Savas pārliecības dēļ menonīti tika vajāti Eiropā, tāpēc daudzas kopienas 17.–19. gadsimtā emigrēja uz Austrumeiropu un vēlāk arī uz Ziemeļameriku, meklējot reliģijas brīvību un zemi lauksaimniecībai. Krievijas Impērijā (mūsdienu Ukrainas teritorijā) menonīti izveidoja lielas un labi organizētas kolonijas, piemēram, Hortica un Moločna. 20. gadsimtā politisko pārmaiņu un karu dēļ daudzi no viņiem pārcēlās uz Amerikas kontinentu.

Menonītu dzīvesveids un reliģiskā prakse dažādās kopienās atšķiras. Konservatīvākās grupas dzīvo līdzīgi kā amiši — nēsā vienkāršu apģērbu, ierobežo modernu tehnoloģiju izmantošanu un koncentrējas uz lauksaimniecību un kopienas dzīvi. Savukārt progresīvākie menonīti dzīvo modernu dzīvesveidu, piedalās sabiedriskajā dzīvē un izmanto mūsdienu tehnoloģijas, saglabājot savu reliģisko identitāti.

Kristības menonītu vidū parasti notiek apzinātā vecumā, kad cilvēks pats apliecina savu ticību. Menonīti uzsver miermīlību, atteikšanos no militārā dienesta, vienkāršību, savstarpēju palīdzību un kopienas nozīmi. Draudzes tiek organizētas demokrātiski, un lielāka nozīme tiek piešķirta Bībeles studijām un praktiskai kristīgai dzīvei nekā formālai hierarhijai.

Grupu atšķirības

Menonīti nav vienota, stingri strukturēta baznīca, bet gan daudzu dažādu kustību un novirzienu kopums. Pastāv konservatīvie jeb tradicionālie menonīti, pie kuriem pieder, piemēram, vecās kārtības menonīti (Old Order Mennonites), kā arī progresīvās menonītu draudzes, kas ir integrējušās mūsdienu sabiedrībā. Daļa konservatīvo menonītu ir ļoti līdzīgi amišiem — viņi pārvietojas ar zirgu pajūgiem, ģērbjas pieticīgi un runā plautdičā. Taču atšķirībā no amišiem, daudzi menonīti pieļauj automašīnu, elektrības un citu tehnoloģiju lietošanu.

Latīņamerikā dzīvojošie menonīti (īpaši Meksikā un Paragvajā) ir saglabājuši ļoti tradicionālu dzīvesveidu un vācu valodas dialektu, dzīvojot noslēgtās, pašpietiekamās kopienās.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Menonīti.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)