Pāriet uz saturu

Mesīnas stāvs

Vikipēdijas lapa

Mesīnas stāvs (angļu: Messinian stage) ir miocēna nodalījuma augšējais stāvs un neogēna sistēmas sestais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies mesīnas laikmetā intervālā no 7,246 līdz 5,333 miljoniem gadu (kopumā nepilnus 2 miljonus gadu). Mesīnas stāva nogulumi atrodas virs miocēna tortonas stāva nogulumiem un zem pliocēna zankles stāva nogulumiem.

Vidusjūras rietumu daļa mesīnas laikmetā
Periods (sistēma) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs) Intervāls
Neogēna periods
(23,03 — 2,58 Ma)
Pliocēns
(5,333 — 2,58 Ma)
Pjačencas (3,600 — 2,58 Ma)
Zankles (5,333 — 3,600 Ma)
Miocēns
(23,03 — 5,333 Ma)
Mesīnas (7,246 — 5,333 Ma)
Tortonas (11,63 — 7,246 Ma)
Serravalles (13,82 — 11,63 Ma)
Langes (15,98 — 13,82 Ma)
Burdigalas (20,45 — 15,98 Ma)
Akvitānijas (23,04 — 20,45 Ma)

Izveidošana un stratigrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mesīnas stāvu pirmo reizi 1867. gadā izdalīja šveiciešu ģeologs Kārlis Meijers Eimars nelielas sedimentācijas ieplakas izpētes gaitā pie Mesīnas, Sicīlijā, taču tikai nākamajā 1868. gadā tika precizēts mesīnas stāva izvietojums stratigrāfiskajā skalā starp tortonu un pliocēnu. 1960. gadā Raimondo Selli noteica mesīnu kā "laika intervālu starp tortonu un pliocēnu, kas Itālijā raksturojas, galvenokārt, ar hipersalīniem apstākļiem un evaporītiem nogulumiem". Austrumeiropā šī stāva nogulumiem atbilst pontijas stāvs.

Mesīnas stāva pašreizējā apjoma pamatā ir divi atzītie globālie stratotipi (GSSP — no angļu Global Stratotype Section and Point):

Mesīnas stāva nogulumu veidošanās laiks ir attiecināms uz mesīnas sāļuma krīzi, kuras laikā Vidusjūra izžuva daļēji vai gandrīz pilnībā. Krīze sākās pirms apmēram 6 miljoniem gadu un beidzās, iestājoties pliocēnam, ar ģeoloģiskā mērogā pēkšņu Vidusjūras aizpildīšanos ar Atlantijas okeāna ūdeni.

  1. Lirer F, Iaccarino S. Mediterranean Neogene historical stratotype sections and Global Stratotype Section and Points (GSSP): state of the art, Annalen des Naturhistorischen Museums in Wien. Serie A für Mineralogie und Petrographie, Geologie und Paläontologie, Anthropologie und Prähistorie. — 2011. — January. — P. 67-144.