Metakognīcija
Metakognīcija ir apziņa par saviem domāšanas procesiem un izpratne par to likumsakarībām. Termins cēlies no vārda saknes meta, kas nozīmē “pāri” vai “virs”.[1] Metakognīcija var izpausties dažādos veidos, piemēram, reflektējot par savu domāšanas veidu vai apzinoties, kad un kā pats vai citi izmanto noteiktas problēmu risināšanas stratēģijas.[1][2]
Metakognīcija palīdz cilvēkiem precīzāk veikt dažādus kognitīvos uzdevumus.[1] Stratēģijas, kas veicina metakognīciju, ietver jautājumu uzdošanu pašam sev (piemēram, “Ko es jau zinu par šo tēmu? Kā es iepriekš esmu risinājis šādas problēmas?”), domāšanu skaļi uzdevuma veikšanas laikā un savu domu un zināšanu grafisku attēlojumu veidošanu (piemēram, jēdzienu kartes, blokshēmas vai semantiskie tīkli). Kārss (Carr, 2002) norāda, ka fiziskajai rakstīšanas darbībai ir būtiska nozīme metakognitīvo prasmju attīstībā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 3 Janet Metcalfe, Arthur P. Shimamura. Metacognition: Knowing about Knowing. MIT Press, 1994-04-07. ISBN 978-0-262-13298-5.
- ↑ Flavell, J.H. (1979). "Metacognition and cognitive monitoring. A new area of cognitive-development inquiry". American Psychologist 34 (10): 906–911. doi:10.1037/0003-066X.34.10.906.
- ↑ Gammil, D. (2006). "Learning the Write Way". The Reading Teacher 59 (8): 754–762. doi:10.1598/RT.59.8.3.
 | Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |