Metisi
Metisi (spāņu: mestizo; portugāļu: mestiço) ir cilvēki ar jauktu eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsmi. Apzīmējumu īpaši plaši lietoja Spānijas Impērijas kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības etniskā iedalījuma kategorijām.[1]
Mūsdienās vārda nozīme dažādās Latīņamerikas valstīs atšķiras. Dažviet tas tiek lietots kā etnisks vai kultūras pašidentifikācijas apzīmējums, savukārt citviet priekšroka tiek dota konkrētākiem nacionālu vai etnisku grupu apzīmējumiem.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju sajaukšanās sākās jau pirmajās desmitgadēs pēc Spānijas kolonizācijas Amerikā sākuma 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Sākotnēji eiropiešu kolonistu vidū bija ievērojami vairāk vīriešu nekā sieviešu, tādēļ veidojās ģimenes un attiecības starp spāņu vīriešiem un vietējām sievietēm.
16. gadsimtā spāņu koloniālajā sabiedrībā apzīmējumu mestizo arvien biežāk sāka attiecināt uz cilvēkiem, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, parasti spānis, bet otrs — Amerikas pamatiedzīvotājs.[2]
Spānijas Amerikā pakāpeniski izveidojās sarežģīta sociālās klasifikācijas sistēma, kuru historiogrāfijā bieži dēvē par kastu sistēmu. Tajā līdzās spāņiem, pamatiedzīvotājiem un Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tika izdalītas dažādas jauktas izcelsmes kategorijas, tostarp metisi, mulati un sambo.[3]
Tomēr koloniālās kategorijas nebija pilnīgi nemainīgas. Personas sociālo klasifikāciju varēja ietekmēt ne tikai izcelsme, bet arī valoda, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, nodarbošanās un kultūras piederība. Atsevišķos gadījumos viena un tā pati persona dažādos dokumentos varēja tikt apzīmēta gan kā metiss, gan kā spānis vai pamatiedzīvotājs.[4]
Šo kategoriju mainīgumu apliecina arī pētījumi par koloniālo Jauno Granadu. Vēsturniece Džoanna Rapaporta norādījusi, ka metisi neveidoja vienotu sociālu grupu un cilvēku klasifikācija varēja mainīties atkarībā no sociālā un administratīvā konteksta.[5]
Spānijas koloniālā sistēma
[labot | labot pirmkodu]17. un īpaši 18. gadsimtā Spānijas kolonijās sociālās izcelsmes klasifikācija kļuva arvien detalizētāka. Tā sauktajās kastu gleznās tika attēlotas dažādas ģimenes un jauktas izcelsmes bērni. Viena no raksturīgākajām shēmām bija spāņa un Amerikas pamatiedzīvotājas bērna klasificēšana kā mestizo.[6]
Metisu juridiskais un sociālais stāvoklis nebija vienāds visā Spānijas Amerikā. Viņi parasti neietilpa ne pamatiedzīvotāju kopienu juridiskajā sistēmā, ne Spānijā dzimušo vai amerikā dzimušo spāņu elites grupās. Tomēr metisi varēja būt amatnieki, zemnieki, tirgotāji, karavīri un citu profesiju pārstāvji.
Atsevišķos gadījumos sociālā mobilitāte ļāva metisiem integrēties spāņu sabiedrības daļā. Koloniālajā Meksikā klasifikācija varēja būt atkarīga no cilvēka dzīvesveida, valodas, apģērba un sabiedriskā stāvokļa, ne tikai no vecāku izcelsmes.[7]
Metisācija
[labot | labot pirmkodu]Metisācija (mestizaje) ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju bioloģiskās un kultūras sajaukšanās. Latīņamerikas vēsturē ar šo jēdzienu galvenokārt apzīmē Eiropas kolonistu, Amerikas pamatiedzīvotāju un vēlāk arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību.
Pēc Latīņamerikas valstu neatkarības iegūšanas 19. gadsimtā dažās valstīs metisu identitāte pakāpeniski kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Īpaši izteikta šāda politika bija Meksikā, kur 20. gadsimtā mestizaje koncepcija tika izmantota, lai veidotu kopēju pēckoloniālās valsts identitāti.
Tomēr mūsdienu pētnieki ir norādījuši, ka ideoloģija par vienotu metisu nāciju dažkārt vienlaikus marginalizēja pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienu atšķirīgās identitātes.[8]
Mūsdienās
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienās ar metisiem bieži apzīmē lielu daļu Latīņamerikas iedzīvotāju, kuru ģimenes vēsturē ir gan Eiropas, gan Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsme. Tomēr termina faktiskā nozīme ir atkarīga no konkrētās valsts vēsturiskās un sociālās situācijas.
Dažās valstīs mestizo ir oficiāli vai plaši lietots sabiedrisks identitātes apzīmējums, savukārt citās tas tiek lietots reti. Tādēļ metisus nevar uzskatīt par vienotu etnisku grupu ar kopīgu kultūru vai identitāti.
Mūsdienu vēstures un sociālo zinātņu pētījumos koloniālie apzīmējumi, piemēram, mestizo, mulato un citas kastu kategorijas, galvenokārt tiek aplūkoti kā vēsturiski veidotas sociālās klasifikācijas. Pētījumi liecina, ka šo kategoriju lietojums koloniālajā Amerikā bija daudz mainīgāks nekā agrāk pieņemts.[9]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Mestizo/a». New York University Press. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ «Mestizo/a». New York University Press. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ «Gender, Intersectionality, and Global Social History». Cambridge University Press. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ Joanne Rappaport. «The Disappearing Mestizo: Configuring Difference in the Colonial New Kingdom of Granada». Duke University Press, 2014. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ «The disappearing mestizo: configuring difference in the colonial New Kingdom of Granada». Smithsonian Institution. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ «Gender, Intersectionality, and Global Social History». Cambridge University Press. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ «Without Impediment: Crossing Racial Boundaries in Colonial Mexico». Cambridge University Press. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ «The Unbearable Lightness of Being (Black): Legal and Cultural Constructions of Race and Nation in Colonial Latin America». Oxford Academic. Skatīts: 2026-09-05.
- ↑ Robert H. Jackson. «Race/Caste and the Creation and Meaning of Identity in Colonial Spanish America». Revista de Indias, 1995. Skatīts: 2026-09-05.