Metrs

Šis raksts ir par mērvienību. Par Latvijas rokgrupu skatīt rakstu Metrs (grupa).

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā

Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. CGS sistēmā garuma pamatmērvienība ir centimetrs.

Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā Francijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar 1/10 000 000 daļu no tā Zemes meridiāna garuma, kas ir novilkts caur Parīzi no Ziemeļpola līdz ekvatoram. Mērvienības nosaukums ir radies no grieķu vārda μέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna (90%) un irīdija (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums. Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.

SI daudzkārtņi

Metra pozitīvie daudzkārtņi	Metra negatīvie daudzkārtņi
eksametrs — 1018 m (Em) petametrs — 1015 m (Pm) terametrs — 1012 m (Tm) gigametrs — 109 m (Gm) megametrs — 106 m (Mm) kilometrs — 103 m (km) hektometrs — 102 m (hm) dekametrs — 101 m (dam)	decimetrs — 10−1 m (dm) centimetrs — 10−2 m (cm) milimetrs — 10−3 m (mm) mikrometrs — 10−6 m (μm) nanometrs — 10−9 m (nm) pikometrs — 10−12 m (pm) femtometrs — 10−15 m (fm) attometrs — 10−18 m (am) zeptometrs — 10−21 m (zm) joktometrs — 10−24 m (jm)

Sakarības ar citām garuma mērvienībām

Garuma mērvienības

	Metrs (m)	Colla (in)	Pēda (ft)	Jards (yd)
1 m	= 1	≈ 39,370	≈ 3,2808	≈ 1,0936
1 in	= 0,0254	= 1	≈ 0,083333	≈ 0,027778
1 ft	= 0,3048	= 12	= 1	≈ 0,33333
1 yd	= 0,9144	= 36	= 3	= 1

Atvasinātās vienības

Mērvienība metrs ir dažu atvasināto mērvienību pamatā, piemēram, kvadrātmetrs (mēra laukumu), kubikmetrs (tilpumu). Metrs ir arī daļa no citu lielumu mērvienībām, piemēram, ātrumu mēra metros sekundē, paātrinājumu — metri sekundē ik sekundi, spēku — kilograms × metrs sekundē ik sekundi utt.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)