Mezanīns

Vikipēdijas lapa

Mezanīns (mezzanine) ir finanšu instrumentu apzīmējums un samērā jauns finansējuma veids. Mezanīns vairāk līdzinās parāda instrumentam pēc tā būtības, jo uzņēmums saņem kredītu ar paaugstinātu procenta likmi un tieši darījumi ar akcijām nenotiek.

Raksturojums un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi meklējami 1980. gadu sākumā, kad mezanīna finansējumu ASV sāka piedāvāt apdrošināšanas kompānijas un krājaizdevu sabiedrības. 1990. gadu sākumā mezanīnu sāka piedāvāt šim mērķim īpaši dibināti fondi, kas pēc savas struktūras sāka līdzināties riska kapitāla un privātā kapitāla fondiem. Tāpat kā jau aprakstītie fondi, arī mezanīna sniedzēji apkopo no institucionālajiem un privātajiem investoriem (high-net worth individuals) saņemtos līdzekļus, lai veiktu investīcijas dažāda veida uzņēmumos.

Mezanīna galvenie izcenojuma elementi ir sekojoši:

  • Procentu likmi veido esošās procentu likmes 10—12% apmērā (angļu: current interest rate), kas parasti jāmaksā reizi mēnesī vai ceturksnī,
  • Papildus pašreizējai procentu likmei ir uzkrātā procentu likme aptuveni 3—5% apmērā (angļu: accrued interest rate), kas jāsamaksā termiņa beigās par visiem gadiem.
  • Papildus tam ir arī bonusa mehānisms, kas parasti ir daļa no uzņēmuma vērtības pieauguma. Piemēram, ja uzņēmuma vērtība šogad ir EUR 10 miljoni, bet mezzanine kredīta termiņa beigās, pieņemsim pēc 3 gadiem, vērtība ir EUR 20 miljoni, tad piemēram 10% no pieauguma, kas ir EUR 1 miljons varētu būt mezzanine devēja bonuss.

Mezzanine kredīts vairumā gadījumu ir bez nodrošinājuma un tiek izmantots tādos gadījumos, kad bankas finansējums vairs nav pieejams, tādējādi tam arī ir lielākas procentu izmaksas nekā banku kredītiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mezzanine Financing Mezanīnu finanses (angliski)
  • White Paper on Mezzanine Finance [1] Raksts par mezanīnu finansēm (angliski)