Miķelis Goppers

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par latviešu grāmatizdevēju. Par citām jēdziena Goppers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Miķelis Goppers
Miķelis Goppers
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 13. jūnijā
Varšava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1996. gada 5. novembrī (88 gadi)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nodarbošanās grāmatu izdevējs
Vecāki Kārlis Goppers, Vera Pajevska
Brāļi Sergejs (1915—1963)
Māsas Tatjana (1913—1995)
Bērni Kristīne Rozentāle, Miķelis Rozentāls, Liene Goppers, Kārlis Goppers
Augstskola Latvijas Universitāte

Miķelis Goppers (1908. gada 13. jūnijs1996. gada 5. novembris)[1] bija grāmatu izdevniecības "Zelta ābele" izveidotājs un īpašnieks.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1908. gadā Varšavā Krievijas impērijas armijas virsnieka, vēlākā Latvijas armijas ģenerāļa Kārļa Goppera un viņa sievas Veras Pajevskas ģimenē. 1929. gadā pabeidza Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju. Pēc tam studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Strādāja vairākās bankās, tai skaitā Latvijas Bankā. Kopš bērnības interesējās par grāmatām. 1935. gadā nodibināja savu grāmatu izdevniecību "Zelta ābele". No citām grāmatu izdevniecībām tā atšķīrās ar to, ka tā izdeva literatūru augstvērtīgā poligrāfiskā iesējumā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā izdevniecība tika slēgta. Padomju varas iestādes apcietināja viņa tēvu Kārli Gopperu, un 1941. gada martā viņš tika nošauts mežā pie Ulbrokas. Vācu okupācijas laikā Miķelis Goppers atjaunoja izdevniecības darbību un 1942. gadā nāca klajā darbs "Baigais gads", kurā bija dokumentētas padomju varas zvērības okupācijas laikā. 1944. gadā parakstīja Latvijas Centrālās Padomes memorandu.[3]

Sarkanajai armijai atkārtoti ienākot Latvijā, 1945. gadā M. Goppers pameta dzimteni un devās trimdā uz Zviedriju, kur Stokholmā viņš atjaunoja savas izdevniecības darbību. Kopumā savas pastāvēšanas laikā līdz 1985. gadam tā laida klajā 178 grāmatu izdevumu. Tā izdeva oriģinālliteratūru, gan tulkojumus, memuārus, kartogrāfiskus izdevumus utt.[2]

Miris 1996. gadā Stokholmā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 612. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. 2,0 2,1 Laimonis Osis, Guntars Pupa. Apgāda "ZELTA ĀBELE" ilustrēts bibliogrāfiskais rādītājs ar papildinājumiem un pielikumiem. Latvijas Nacionālā bibliotēka : Literatūra un māksla, 1993. gada 1. janvārī. 243.—281. lpp.
  3. "Latvietis 2.pasaules karā?" Diena (31.09.02.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]