Mišiks Kazarjans

Vikipēdijas lapa
Mišiks Kazarjans
Միշիկ Ղազարյան
M. Kazarjans 2014. gadā
M. Kazarjans 2014. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1948. gada 28. februārī
Hrazdana, Armēnijas PSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Armēnija Armēnija)
Miris 2020. gada 7. aprīlī (72 gadi)
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Krievija Krievija
Tautība armēnis
Zinātniskā darbība
Zinātne lāzera fizikas un optika
Zinātniskais grāds fizikas matemātikas zinātņu doktors
Darba vietas Ļebedeva Fizikas institūts
Alma mater Maskavas Fizikas tehniskais institūts
Sasniegumi, atklājumi visspilgtākais redzamā spektra impulsu periodiskais lāzers
Apbalvojumi PSRS Valsts prēmija, Akadēmiķa Berga medaļa, Semjonova medaļa

Mišiks Kazarjans (armēņu: Միշիկ Ղազարյան; dzimis 1948. gada 28. februārī, miris 2020. gada 7. aprīlī) bija armēņu izcelsmes PSRS un Krievijas fiziķis, kas darbojās lāzera fizikas un optikas jomā; fizikas-matemātikas zinātņu doktors, profesors. Viņš strādāja Ļebedeva Fizikas institūtā. Viņš ir visspilgtākā redzamā spektra impulsu periodiskā lāzera izveidotājs.[1] Viņš ir viens no pasaulē pirmā lāzerprojekcijas mikroskopa izstrādātājiem.

Mišiks Kazarjans piedzima Hrazdanā, Armēnijas PSR. Tēvs Aiazats Kazarjans bija ārsts, Erevānas Medicīnas institūta katedras vadītājs. Māte Serika Vanuni bija vecmāte ginekoloģe, Armēnijas PSR Nopelniem bagātā ārste.

1970. gadā Mišiks Kazarjans beidza Maskavas Fizikas tehniskā institūta Vispārējās un lietišķās fizikas fakultāti specialitātē "optika un spektroskopija". Pēc tam viņš sāka strādāt PSRS Zinātņu akadēmijas Ļebedeva Fizikas institūta optikas nodaļā, kur nostrādāja visu mūžu. 1980. gadā Kazarjans kopā ar autoru kolektīvu saņēma PSRS Valsts prēmiju zinātnes un tehnikas jomā par darbu lāzeru un optisko sistēmu fizikā. 1989. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju.

2003. gadā Kazarjans kļuva par profesoru. 2005. gadā viņš tika ievēlēts par Prohorova Inženierzinātņu akadēmijas īsteno locekli. 2008. gadā Kazarjans kļuva par Armēnijas Republikas Nacionālās zinātņu akadēmijas ārvalstu locekli. 2010. gadā viņš tika iecelts par Ļebedeva Fizikas institūta luminiscences nodaļas vadošo zinātnisko darbinieku.

Mišika Kazarjana galvenie pētījumi bija saistīti ar jaudīgu pārveidojamu lāzeru izveidošanu, pamata fizikālo mehānismu, kas iesaistīti plazmas 3D efekta īstenošanā, izpēti,[1] krāsu akustiski optisko televīzijas sistēmu un lāzera medicīnas ierīču izveidi, mikrodaļiņu lāzera paātrināšanas mehānismu izpēti, gaismas inducēto parādību izpēti dinamiskajā daudzkārtējā gaismas izkliedē un elektroinducēto akvakompleksu dreifu ūdens šķīdumos, jaunu pieeju izstrādei par izotopu lāzera sadalīšanas problēmu, jaunu risinājumu izstrādi alternatīvās un ūdeņraža enerģētikas problēmā, jaunu kompozītmateriālu izstrādi ar ilgstošu luminiscenci, jaunu nanomateriālu izstrādi.

Viņš bija vairāk nekā 500 zinātnisko darbu autors, vairāku zinātnisko žurnālu un enciklopēdiju, starptautisko patentu autors, sarakstījis 11 grāmatas un 9 rakstu krājumus dažādos starptautiskajos izdevumos gāzes lāzeru un aktīvo optisko sistēmu fizikā. Kazarjans ir lāzeru ierosināšanas uz metālu tvaikiem metodes autors.[1] Viņa izstrādātie augsti efektīvi lāzeri tiek ražoti Krievijā. Kazarjans kopā ar Aleksandru Prohorovu, Juriju Guļajevu un Juriju Trutņevu izstrādāja daudzus mūsdienu lāzera fizikas aspektus un to lietojumu.

Kazarjans vadīja daudzus Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju centra un CRDF projektus Viņš ir bijis Krievijas Zinātņu akadēmijas Luminiscences zinātniskās padomes zinātniskais sekretārs, organizatorisko komiteju loceklis, sekciju priekšsēdētājs daudzās Krievijas un starptautiskajās konferencēs.

2020. gada 7. aprīlī Mišiks Kazarjans mira Maskavas Komunarkas slimnīcā no koronavīrusa COVID-19 slimības. 10 dienas pirms tam nomira viņa sieva Arpika Asratjana, ārste epidemioloģe, hepatīta vīrusu speciāliste, medicīnas zinātņu doktore.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Мишик Айразатович Казарян Международный научный журнал «Альтернативная энергетика и экология»

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]