Miervaldis Ozoliņš

Vikipēdijas lapa
Miervaldis Ozoliņš
Miervaldis Ozoliņš
Filmā "Ilgais ceļš kāpās", 1981.g.
Dzimis 1922. gada 17. martā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 1999. gada 8. maijā (77 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1943—1996
Dzīvesbiedre Maija Silmale
Nellija Ozoliņa

Miervaldis Ozoliņš (dzimis 1922. gada 17. martā Rīgā, miris 1999. gada 8. maijā Rīgā) bija latviešu aktieris, kas strādāja Dailes teātrī.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Ozoliņš mācījās Rīgas Tautas konservatorijā (1937-1941) un Latvju drāmas ansambļa studijā (1940-1942). H. Ibsena lugas "Brands" iestudējumā Latvju drāmas ansamblī atveidoja Ārsta lomu (1943). No 1944. līdz 1951. un no 1956. līdz 1991. gadam Dailes teātra aktieris. Bijis precējies ar tulkotāju Maiju Silmali. 1951. gadā apcietināts par darbošanos t.s. "franču grupā", no 1951. līdz 1956. gadam izcietis ieslodzījumu soda nometnēs Intā un Vorkutā, KPFSR.[1] Pēc atgriešanās no apcietinājuma piedalījies Leļļu teātra izrāžu veidošanā. Atveidojis galvenokārt raksturlomas, viņa tēliem raksturīga smalka humora izjūta. Darbojies arī kā režisors, veidojis iestudējumus Dailes teātrī (M. Birzes "Baznīcas kalnā", 1981, Bruno Saulīša "Marta īdas", 1983).

Piedalījies kinofilmās "Mērnieku laiki" (1968), "Salātiņš" (1971), "Piejūras klimats" (1974), "Ilgais ceļš kāpās" (1981) un "Fronte tēva pagalmā" (1984).[2]

Bijis grima mākslas un aktiermeistarības pasniedzējs Dailes teātra aktieru studijā, Rīgas horeogrāfijas vidusskolā u.c. mācību iestādēs. Piedalījies Latvijas televīzijas bērnu raidījumos.[3]

Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1990). 1999. gadā viņam piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Pēc M. Ozoliņa nāves tika publiskota ziņa, ka viņš, iespējams, bijis dzejnieka Raiņa un viņa mīļākās Olgas Kliģeres ārlaulības bērns, kas tūlīt pēc piedzimšanas nodots audžuvecākiem un uzaudzis sētnieka Kārļa Ozoliņa un bērnu apģērbu šuvējas Anetes Ozoliņas ģimenē, saņemot finansiālu atbalstu.[4]

Nozīmīgākās lomas Dailes teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Velna zēns (Raiņa "Spēlēju, dancoju", 1956)
  • Jukums (M. Zīverta "Minhauzena precības", 1958)
  • Gildernšterns (V. Šekspīra "Hamlets", 1959)
  • Balūns (J. Hašeka "Šveiks", 1967)
  • Ļebedevs (F. Dostojevska "Idiots", 1969)
  • Arhibīskaps (Ž. Anuija "Cīrulītis", 1969)
  • Dons Karloss (R. Šeridana "Atjautīgā aukle", 1974)
  • Skolotājs (H. Ibsena "Brands", 1975)
  • sers Eduards Leitons (A.K. Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss", 1979)
  • Kapelmeistars (Ā. Alunāna "Džons Neilands", 1982)
  • Piens (M. Māterlinka "Zilais putns", 1982)
  • Filips Hogerts (J. O'Nīla "Mēness likteņa pabērniem", 1983)
  • Ēvalds (P. Putniņa "Mūsu dēli", 1986)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Enciklopēdija. 4. sējums. Rīga: V. Belokoņa izdevniecība, 2007, 638. lpp.
  2. Miervaldis Ozoliņš. https://www.filmas.lv/person/2031/
  3. Miervaldis Ozoliņš 1922.g. 17.III - 1999.g. 8.V. https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/miervaldis-ozolins-1922.g.-17.iii-1999.g.-8.v-10446960
  4. «Raiņa un Mēnessmeitiņas mazmeita. Helju Liniņas pārsteidzošais stāsts». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-01-28.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]