Mig-35
 Krievijas GKS MiG-35 demonstrācijas lidojumā | |
| Tips | Reaktīvais iznīcinātājs |
|---|---|
| Valsts |
 Krievija un citas |
| Ražotājs |
Krievija |
| Konstruktors | Mikojana konstruktoru birojs |
| Pirmais lidojums | 2016. gada 24. novembrī |
| Statuss | Tiek ekspluatēta |
| Primārais lietotājs | Krievijas GKS |
| Ražošanā | 2019 — pašlaik |
| Skaits | ierobežots (neliela sērija) |
| Izmaksas | ~40–50 miljoni USD |
| Attīstīts no | MiG-29M/M2 |
| Modifikācijas | MiG-35D |
MiG-35 (krievu: Микоян МиГ-35, NATO terminoloģijā: Fulcrum-F) ir iznīcinātājs (4++), kas izstrādāts Krievijā kā dziļa modernizācija no MiG-29 platformas.[1]
MiG-35 ir paredzēts gaisa pārākuma iegūšanai, sauszemes un jūras mērķu iznīcināšanai, kā arī daudzfunkcionālām operācijām mūsdienu kaujas apstākļos.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]MiG-35 izstrāde sākās 2000. gadu sākumā kā eksporta un modernizācijas projekts, balstīts uz MiG-29M/M2 platformu. Projekts tika aktīvi piedāvāts starptautiskajos tenderos, tostarp Indijā (MRCA programma), taču sākotnēji tas neguva lielus eksporta panākumus.
Pirmie demonstratori tika prezentēti 2007. gadā, bet būtiski uzlabota versija ar jaunu avioniku un sistēmām tika izstrādāta 2010. gados. Oficiālais pirmais lidojums sērijveida konfigurācijā notika 2016. gadā.[2]
2017. gadā Krievijas Aizsardzības ministrija pasūtīja pirmo partiju izmēģinājuma ekspluatācijai. 2019. gadā lidmašīna tika oficiāli pieņemta ierobežotā dienestā.
Konstrukcija
[labot | labot pirmkodu]MiG-35 saglabā klasisko divdzinēju shēmu ar vidēji izvietotiem spārniem un uzlabotu aerodinamiku. Lidmašīna aprīkota ar RD-33MK dzinējiem ar palielinātu vilci un samazinātu dūmainību.[3]
Būtiska atšķirība no agrākajiem MiG-29 modeļiem ir modernā avionika:
- aktīvā fāzētā režģa radars (AESA — Zhuk-A)
- pilnībā digitāla “glass cockpit”
- uzlabota mērķēšanas un sensoru sistēma (OLS)
- iespēja izmantot modernus precīzās vadības ieročus
Konstrukcijā plaši izmantoti kompozītmateriāli, kas samazina masu un palielina resursu. Lidmašīna aprīkota ar uzlabotu degvielas sistēmu un iespēju veikt degvielas uzpildi gaisā.
Ekspluatācija
[labot | labot pirmkodu]MiG-35 ekspluatācija sākās 2010. gadu beigās, kad pirmās sērijveida lidmašīnas tika nodotas Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem (VKS). 2019. gadā tika piegādāta pirmā partija izmēģinājuma ekspluatācijai, kas tika izmantota taktikas izstrādei, pilotu apmācībai un tehnisko sistēmu pārbaudei reālos apstākļos.[4]
Krievijas bruņotajos spēkos MiG-35 tiek pozicionēts kā vieglais daudzfunkcionālais iznīcinātājs, kas paredzēts vecāko MiG-29 versiju pakāpeniskai nomaiņai. Tas papildina smagākās platformas, piemēram, Su-30 un Su-35, nodrošinot elastīgāku un ekonomiskāku risinājumu uzdevumiem, kuriem nav nepieciešama lielā darbības distance vai kravnesība.
Ekspluatācijā lidmašīna tiek izmantota vairākos galvenajos uzdevumos:
- gaisa telpas patrulēšana un pārtveršana
- sauszemes mērķu iznīcināšana ar precīzās vadības ieročiem
- pilotu sagatavošana pārejai uz modernām digitālajām platformām
- taktisko scenāriju testēšana ar jauno avioniku un sensoriem
Divvietīgā versija MiG-35D tiek aktīvi izmantota apmācībai, jo tā ļauj vienlaikus veikt kaujas uzdevumus un instruktoru kontroli.
Reālas kaujas pielietošanas dati ir ierobežoti, tomēr tiek uzskatīts, ka lidmašīna tiek izmantota arī operatīvajās misijās, kur tiek pārbaudītas tās spējas elektroniskās cīņas, mērķu atklāšanas un precīzo triecienu veikšanas jomā.
Eksporta segmentā MiG-35 līdz šim nav guvis ievērojamus panākumus. Neskatoties uz aktīvu piedāvājumu starptautiskajā tirgū, potenciālie klienti bieži izvēlas pārbaudītākas platformas ar plašāku loģistikas un apkalpošanas infrastruktūru. Interese ir izrādīta no vairākām valstīm Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, taču līdz šim nav noslēgti lieli sērijveida līgumi.
Kopumā MiG-35 ekspluatācija paliek ierobežota un koncentrēta galvenokārt Krievijas iekšējā tirgū, kur tas pilda nišas lomu starp vieglajiem un smagajiem iznīcinātājiem.
Grūtības
[labot | labot pirmkodu]MiG-35 izstrādes un ieviešanas programma saskārās ar vairākiem strukturāliem un tehniskiem izaicinājumiem, kas būtiski ietekmēja tās attīstības tempu, eksporta potenciālu un lomu Krievijas aviācijā.
Viens no galvenajiem faktoriem bija ierobežots finansējums. Salīdzinājumā ar prioritārajiem projektiem, piemēram, Su-35 un piektās paaudzes Su-57, MiG-35 programma saņēma mazāk resursu. Tas palēnināja izstrādi, testēšanu un sērijveida ražošanas uzsākšanu, kā arī ierobežoja jaunu tehnoloģiju ieviešanu.[5]
Būtiska problēma bija arī iekšējā konkurence Krievijas aviācijas nozarē. Sukhoi konstruktoru biroja lidmašīnas dominēja militārajos iepirkumos, jo tās piedāvāja lielāku darbības rādiusu, kravnesību un universālumu. Rezultātā MiG-35 tika uztverts kā sekundārs projekts bez skaidras nišas starp vieglajiem un smagajiem iznīcinātājiem.
Eksporta tirgū lidmašīna nespēja iegūt būtiskus līgumus. Lai gan tā piedalījās vairākos starptautiskos konkursos, tostarp Indijas MMRCA programmā, tā zaudēja konkurentiem, piemēram, Rafale un F-16. Potenciālos klientus atturēja gan ierobežotā ražošanas mēroga, gan neskaidrā ilgtermiņa atbalsta infrastruktūra.
Tehniskajā ziņā izaicinājumus radīja arī modernizācijas dziļums. Lai gan MiG-35 ieviesa AESA radaru, uzlabotu avioniku un jaunus dzinējus RD-33MK, daudzi eksperti to uzskatīja par dziļi modernizētu MiG-29, nevis pilnīgi jaunu platformu. Tas ierobežoja tā konkurētspēju pret moderniem rietumu analogiem.
Ilgstoša izstrādes un sertifikācijas fāze arī negatīvi ietekmēja projektu. No pirmo demonstratoru parādīšanās (2007) līdz reālai ieviešanai dienestā (2019) pagāja vairāk nekā desmit gadi, kuru laikā tirgus prasības būtiski mainījās.
Papildu izaicinājumi parādījās pēc 2014. un īpaši pēc 2022. gada sankcijām, kas ietekmēja piekļuvi noteiktām tehnoloģijām un komponentēm, kā arī samazināja eksporta iespējas. Tas vēl vairāk nostiprināja MiG-35 kā ierobežotas izmantošanas lidmašīnu galvenokārt iekšējam tirgum.
Rezultātā MiG-35 programma attīstās lēni un nelielos apjomos, saglabājot nozīmi kā pārejas platforma starp vecākajiem MiG-29 un modernākām nākotnes sistēmām.
Raksturojums
[labot | labot pirmkodu]- Apkalpe: 1 vai 2
- Garums: 17,3 metri
- Spārnu plētums: 11,4 metri
- Maksimālais ātrums: ~2400 km/h
- Lidojuma rādiuss: līdz 2000 km
- Maksimālais augstums: ~17 500 m
- Dzinēji: 2 × RD-33MK
- Bruņojums:
- 30 mm lielgabals GŠ-30-1
- gaiss-gaiss un gaiss-zeme raķetes
- vadāmās bumbas
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Фотография самолёта · Микоян-Гуревич · МиГ-35С (9.41СР) · 10 (зав.н. 90-01 / 2964151xxx) · КБ МиГ - РСК МиГ ✈ russianplanes.net ✈ наша авиация». russianplanes.net (angļu). Skatīts: 2026-03-29.
- ↑ il76. «МиГ-35 — последний осколок великой империи |». ilsvik.ru (ru-RU), 2025-08-13. Skatīts: 2026-03-29.
- ↑ «МиГ-35 - лёгкий многофункциональный истребитель » Авиация России» (ru-RU). 2016-03-18. Skatīts: 2026-03-29.
- ↑ «МиГ-35». uacrussia.ru (krievu). Skatīts: 2026-03-29.
- ↑ Роман Скоморохов. «МиГ-35: последняя страница не перевернута?». Военное обозрение (krievu), 2025-12-23. Skatīts: 2026-03-29.
 | Šis ar aviāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|