Mihaels Vitmanis

Mihaels Vitmanis Michael Wittmann Mihaels Vitmanis 1944. gadā Personīgā informācija Dzimis 1914. gada 22. aprīlī Fogeltāle, Bavārijas Karaliste, Vācijas Impērija (tagad Vācija) Miris 1944. gada 8. augustā (30 gadi) netālu no Senenjāna de Kramenila, Normandija, Vācu okupētā Francija (tagad Francija) Pilsonība Trešais reihs Tautība vācietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe SS Hauptšturmfīrers Dienesta laiks 1934―1944 Valsts Trešais reihs Struktūra Heer (1934—1936) Waffen-SS (1936—1944) Vienība 1. Leibstandart SS Adolf Hitler SS tanku divīzija 101. SS smago tanku bataljons Kaujas darbība Otrais pasaules karš Austrumu fronte Operācija Barbarosa Kurskas kauja Rietumu fronte Normandijas operācija Villerbokāžas kauja Operācija Totalize  † Apbalvojumi Dzelzs krusts Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām un zobeniem Krūšu nozīme "Par tanku uzbrukumu"

Mihaels Vitmanis (vācu: Michael Wittmann, dažreiz rakstīts arī kā Wittman; dzimis 1914. gada 22. aprīlī, miris 1944. gada 8. augustā) bija Otrā pasaules kara vācu tanku ass, SS hauptšturmfīrers, Dzelzs krusta bruņinieka krusta ar ozola lapām un Zobeniem kavalieris. Viens no efektīvākajiem Otrā pasaules kara tanku asiem, pēc Vācijas datiem Otrā pasaules kara laikā iznīcinājis 138 ienaidnieka tankus un 132 prettanku lielgabalus.

Pazīstams ar britu 7. bruņutanku divīzijas tanku "slazdu" Villerbokāžas kaujas laikā 1944. gada 13. jūnijā. Vadot tanku Tiger I, Vitmanis iznīcināja līdz 14 britu tankus, 15 bruņutransportierus un divus prettanku lielgabalus 15 minūšu laikā pirms viņa paša tanka sašaušanas.

Vitmanis pēc kara kļuva par kulta figūru, pateicoties viņa sasniegumiem kā "Tanku asam" (augsti apbalvots tanku komandieris), kas bija daļa no radītā tēla par Waffen-SS populārajā kultūrā. Vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par viņa taktisko sniegumu kaujā. Daži slavēja viņa rīcību Villerbokāžas kaujas laikā, savukārt daudzi citi apšaubīja viņa kā tanku komandiera spējas, un uzskata ka slava par viņa tanku uzvarām bijusi pārspīlēta.

Biogrāfija

Dzimis 1914. gada 22. aprīlī Bavārijā zemnieku Johana un Ursulas Vitmaņu ģimenē. 1934. gada februārī — augustā viņš bija brīvprātīgais Impērijas darba dienestā. No 1934. gada oktobra viņš dienēja Vērmahtā, un 1935. gada novembrī viņam tika piešķirta kaprāļa dienesta pakāpe. No 1934. līdz 1937. gadam dienēja 19. kājnieku pulka 10. rotā Freisingā. 1937. gada 1. aprīlī iestājās Waffen-SS (dienesta apliecība Nr. 311 623) un brīvprātīgi uzsāka dienestu Leibstandart SS Adolf Hitler pulkā.

Polijas un Francijas kampaņu dalībnieks, kuru laikā dienēja kā Sd.Kfz 222 bruņumašīnas vadītājs un pēc tam tās komandieris. Leibstandart pulka izlūku bataljona sastāvā. Kopš 1941. gada aprīļa uzbrukuma prettanku pašgājējlielgabala StuG III komandieris. Vēlāk arī Balkānu kampaņas dalībnieks. No 1941. gada jūnija sākoties vācu iebrukumam PSRS, karojis padomju-vācu frontē.

PSRS iebrukuma laikā viņš komandēja pašgājējlielgabalu vadu. Viņš iznīcināja vairākus tankus un vienā kaujā ar savu ieroci aizturēja padomju uzbrukumu 8 T-34 tanku sastāvā, iznīcinot 6 no tiem. 1942. gada 4. jūnijā Vitmani nosūtīja mācīties uz SS kursantu skolu Bādtelcā un pēc kursu beigšanas 1942. gada 21. decembrī Vitmanis ieguva SS unteršturmfīrera dienesta pakāpi. 1942. gada decembrī — 1943. gada janvārī viņš izgāja apmācību uz jaunajiem un daudzsološajiem vācu tankiem — Pz.Kpfw. VI Tiger.

Kopš 1943. gada janvāra SS divīzijas Leibstandart SS Adolf Hitler tanku pulka 13. smago tanku rotas "Tīģeru" vada komandieris. 1943. gada 5. jūlijā Kurskas kaujas pirmajā dienā Vitmanis iznīcināja 8 tankus un 7 artilērijas ieročus; Kopumā šajā kaujā viņš iznīcināja 30 T-34 un KV-1 tanki. Vēlāk vienā dienā, 1943. gada 13. novembrī, viņš iznīcināja 20 T-34 padomju tankus. Pēc šīs kaujas Vitmanis kļuva zināms kā slavenākais tankists pasaules militārajā vēsturē. 1943. gada beigās vienā kaujā Vitmanis iznīcināja 10 tankus, un viņa kopējais iznīcināto pretinieku tanku skaits sasniedza 66 tankus. 1944. gada 13. janvārī viņš iznīcināja 19 tankus un 3 pašgājējlielgabalus lielgabalus SU-76. Par izcilu dienestu 1944. gada 30. janvārī apbalvots ar Dzelzs krusta bruņinieka krustu ar ozola lapām un paaugstināts par SS oberšturmfīreru.

1944. gada aprīlī Vitmanis tika pārcelts uz Franciju un iecelts par 101. SS smago tanku bataljona 2. rotas komandieri, līdz tam laikam iznīcinājis jau 119 padomju tankus. 1944. gadā Normandijas kauju dalībnieks. Šeit Vitmanis kļuva slavens slavenajā Villerbokāžas kaujā 1944. gada 13. jūnijā, kur skaidri tika demonstrēta gan Vitmaņa meistarība, gan Tiger smagā tanka pārākums bruņās pār ienaidnieka transportlīdzekļiem. Vadot 101.smagā SS tanku bataljona "Tīģeru" rotu, viņš pēkšņi uzbruka stāvošai britu bruņutehnikas kolonnai, ar kopīgām vienības darbībām 15 minūšu laikā vācu bataljona tanki iznīcināja vairākus britu tankus, 2 prettanku lielgabalus un aptuveni 15 ienaidnieka bruņutehnikas vienības no britu 7. bruņotās divīzijas izlūkošanas eskadras, tā sauktās "tuksneša žurkas", kas vācu feldmaršalam Rommelam sagādāja daudz nepatikšanu Āfrikā. Tālākās kaujas laikā, pirms viņa tanks tika iznīcināts, darbojoties atsevišķi no rotas, iznīcināja vēl vairākus tankus. Kaujas rezultātā Vitmaņa apkalpe iznīcināja līdz 11 britu tankiem, 1—2 prettanku lielgabaliem un vairākus bruņutransportierus. Vitmaņa rīcības dēļ briti nespēja noturēt augstieni 213., lai gan vācieši turpmākajā kaujas fāzē cieta ievērojamus zaudējumus.

Par savu rīcību kaujas laukā Vitmanis 1944. gada 22. jūnijā tika apbalvots ar Bruņinieka krustu ar ozola lapām un zobeniem, ko viņam personīgi Berghofā pasniedza Ādolfs Hitlers. Līdz 1944. gada 14. jūnijam Vitmanis bija iznīcinājis 138 tankus un 132 lielgabalus. No 1944. gada 10. jūlija 101. smagā SS tanku bataljona komandieris (kurā līdz tam laikam bija 11 kaujas spējīgi Tiger tanki un vēl 19 atradās remonta darbnīcās). Augustā kaujās Vitmanis vadīja 12. SS tanku divīzijas "Hitlerjūgends" tanku grupu (apmēram 25 tanki).

Vitmanis gāja bojā kaujā 1944. gada 8. augustā, atvairot aptuveni 60 ienaidnieka tanku uzbrukumu, kas tomēr vācu pavēlniecībai deva iespēju piesaistīt papildspēkus un novērst britu spēku izrāvienu. Kopumā kara laikā Vitmanis iznīcināja 138 ienaidnieka tankus (tostarp 119 padomju-vācu frontē) un 132 citus transportlīdzekļus.

Galerija

• 
  M. Vitmanis un A. Hitlers (30.01.1944.)
• 
  Mihaels Vitmanis 1944. gada maijā, Francijā
• 
  Vitmaņa tanku rota, 1944. gada 7. jūnijā, ceļā uz Morņī. Vitmanis stāv Tiger 205 tornī
• 
  Mihaela Vitmaņa un viņa tanka Tiger 007 apkalpes locekļu kapi Lakambes kapsētā, Francijā
• 
  Vitmaņa iznīcinātās britu transporta kolonnas atlūzas, ieskaitot prettanku lielgabalu priekšplānā

Literatūra

• After the Battle Magazine. Issue 48: Germany Surrenders. After the Battle Magazine. After the Battle, 1985.
• Eric Lefevre. Panzers in Normandy: Then and Now. R. Cooke (trans.). After the Battle, 1983. ISBN 0-900913-29-0.
• Ken Tout. A Fine Night for Tanks: The Road to Falaise. Sutton Publishing Ltd, 2002 [1998]. ISBN 0-7509-3189-2.
• Ken Tout. By Tank – D to VE Days. Robert Hale Ltd, 2007. ISBN 978-0-7090-8148-7.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihaels Vitmanis.
• DDay-Overlord.com Arhivēts 2011. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Battlefield Misteries: Who Killed Michael Wittmann?