Pirmā pasaules kara iesākumā bija Krievijas Dienvidrietumu frontes štāba priekšnieks, no 1915. gada 17. marta līdz 1915. gada 4. augustam komandēja Ziemeļrietumu fronti. Kad 1915. gada augustā lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs tika atbrīvots no virspavēlnieka amata un par Krievijas karaspēka virspavēlnieku kļuva imperators Nikolajs II, Aleksejevs tika iecelts par virpavēlniecības štāba priekšnieku.
Izceļoties Februāra revolūcijai, aicināja imperatoru atkāpties no troņa. Pēc Oktobra revolūcijas bēga uz Krievijas dienvidiem, kur koncentrējās pretboļševistiskie spēki. 1917. gada 15. novembrī Novočerkaskā nodibināja organizāciju, kas kļuva par Brīvprātīgo armijas kodolu. Miris slimības dēļ. Baltajai armijai atkāpjoties, Aleksejevs tika pārapbedīts Belgradā.
Mihails Vasiļjevičs Aleksejevs kopš 1891. gada bija precējies ar Annu Nikolajevnu (dzim. Pirotskaja) (dz. 14.07.1960.). Viņiem bija 3 bērni: Nikolajs (dzimis 1891) (virsnieks), Klaudija (1893-1925 (pēc citiem avotiem 1929)), Vera (precējies ar Borelu) (1899-1992).
Абинякин Р. М. Офицерский корпус Добровольческой армии: социальный состав, мировоззрение. 1917–1920 гг. : Монография. — Орёл : Издатель А. Воробьёв, 2005. — 204 с. — 1000 экз. — ISBN 5-900901-57-2.
Алексеева-Борель В. Сорок лет в рядах Русской Императорской армии: генерал М. В. Алексеев. — СПб.: Бельведер, 2000. — ISBN 5-9259-0006-5.
Алексеева-Борель В. М. Аргентинский архив генерала Алексеева. // Военно-исторический журнал. — 1992. — № 9-12.; 1993. — № 3, 7, 10.
Боханов А. Н. Николай II. — М.: Вече, 2008. — 528 с. — (Императорская Россия в лицах). — ISBN 978-5-9533-2541-7.
Волкова И. Русская армия в русской истории. — М.: Яуза, Эксмо, 2005. — 640 с. — ISBN 5-699-09557-8.
Деникин А. И. Очерки русской смуты: — Т. I−V.. — Париж; Берлин: Изд. Поволоцкого; Слово; Медный всадник, 1921−1926.; М.: «Наука», 1991.; Айрис-пресс, 2006. — (Белая Россия). — ISBN 5-8112-1890-7.