Mihails Kļackins

Vikipēdijas lapa
Mihails Kļackins
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 15. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Varšava, Polijas Karaliste, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1926. gada 14. aprīlī (29 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās šaha problēmists

Mihails Kļackins (krievu: Михаил Герцович Кляцкин); dzimis 1897. gada 15. februārī, miris 1926. gada 14. aprīlī) bija padomju šahists, šaha etīdists un teoritiķis, šaha atklātnes Aļehina aizsardzība autors.[1]

Dzimis Varšavā. Pirmā pasaules kara dēļ ģimene pārcēlusies uz Petrogradu. Iestājies tās universitātes Juridiskā fakultātē. Revolūcijas rezultātā nokļuvis Maskavā, kur beidzis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti. Strādājis Tieslietu tautas komisariātā, pēc tam PSRS Tautas komisāru padomes Likumu publikācijas daļas vadītāju.

Kļackins bijis Viskrievijas Šaha olimpiādes amatieru turnīra uzvarētājs (1920, 1.—2. vieta). 1922. gadā izspēlējis trīs mačus ar A. Iļjinu-Ženevski (vienā uzvarējis 5:3, divus zaudējis 0,5:5,5 un 2,5:7,5). Vairāku Maskavas čempionātu dalībnieks: 1920.—1921. un 1921.—1922. gadā — 4. vieta, 1923. gadā — 5. vieta. 1926. gadā izstājies pēc trīs kārtām un drīzumā miris no tuberkulozes.[1]

Šaha kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu pirmo etīdi publicējis 1922. gadā laikraksta "Izvestija" šaha nodaļā. Savas daiļrades četros gados sastādījis apmēram 30 edīdes.[2]

Etīdes piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Kļackins
Izvestija, 1924
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Uzvara

Etīdes risinājums:

1. Txb3 cxb3 2. g6!! Dxg8 3. Kc5! d6+ 4. Kd4 d5 5. Kc5 d4 6. Kxd4 un baltie uzvar, jo, pēc 6. ... Ke8 vai 6. ... Dh8, ar bandinieka dakšiņu baltie iznīcina melno dāmu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Игорь Бердичевский. Шахматная еврейская энциклопедия (krievu). Москва : Russian Chess House, 2016. 120. lpp. ISBN 978-5-94693-503-6.
  2. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 162. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]