Mihails Tuhačevskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mihails Tuhačevskis
Михаил Николаевич Тухачевский
Mihails Tuhačevskis
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 16. februārī
Aleksandrovska, Smoļenskas guberņa, Krievijas Impērija
(Sļedņeva, Safonovas rajons, Smoļenskas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1937. gada 12. jūnijā (44 gadi)
Maskava, KPFSR, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe PSRS maršals
Dienesta laiks 1912 – 1982
Valsts Krievijas Impērija, Padomju Krievija, PSRS
Struktūra PSRS armija
Komandēja Sarkanās armijas ģenerālštāba priekšnieks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Poļu-padomju karš
Apbalvojumi Ļeņina ordenis

Mihails Tuhačevskis (krievu: Михаил Николаевич Тухачевский; dzimis 1893. gada 16. februārī, miris 1937. gada 12. jūnijā) bija krievu izcelsmes padomju karavīrs. PSRS maršals, Sarkanās armijas ģenerālštāba priekšnieks un viens no redzamākajiem Josifa Staļina Lielā terora upuriem.

Dzimis nabadzīgu muižnieku ģimenē. Armijā no 1912. gada. Piedalījies cīņās Pirmajā pasaules karā, kur 1915. gada 19. februārī saņemts vācu gūstā. Četras reizes bēdzis no ieslodzījuma, līdz pārvietots uz īpaša režīma cietumu Ingolštatē, kur iepazinies ar Šarlu de Gollu. 1917. gada septembrī atkal izbēdzis no gūsta, šoreiz veiksmīgi, un 1917. gada oktobrī atgriezies Krievijā.

1918. gada martā brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā. Tā paša gada jūnijā iecelts par Austrumu frontes 1. armijas komandieri. 1918. gada septembrī vadīja Simbirskas ieņemšanu. No 1919. gada 24. janvāra līdz 15. martam komandēja Sarkanās armijas 8. armiju pret Donas armiju. No 1919. gada 5.aprīļa līdz 25. novembrim komandēja 5. armiju Austrumu frontē. Vēlāk komandēja Sarkanās armijas Kaukāza fronti.

Tuhačevskis bija Sarkanās armijas komandieris Padomju-poļu kara laikā no 1920. gada aprīļa, kad kļuva par Rietumu frontes pavēlnieku. Vadīja Sarkanās armijas uzbrukuma operāciju Varšavai (t.s. brīnuma pie Vislas laikā). Pēc Pilsoņu kara vadīja karaspēku pretpadomju sacelšanās laikā, tai skaitā apspieda Kronštates sacelšanos 1921. gada martā, kā arī, izmantojot ķīmiskos ieročus un ķīlnieku sagrābšanu, apspieda Tambovas sacelšanos 1921. gadā.

Pēc pilsoņu kara Tuhačevskis kļuva par vienu no Sarkanās armijas galvenajiem kara teorētiķiem, un 1925. gada novembrī, pēc Mihaila Frunzes nāves, par Sarkanās armijas štāba priekšnieku. 1935. gadā Tuhačevskim tika piešķirta maršala dienesta pakāpe.

1937. gada 11. jūnijā tika notiesāts ar nāvi, tajā paša naktī nāvessods izpildīts. Kopā ar Tuhačevski tika notiesāti vēl vairāki armijas komandieri, to skaitā "Osoaviahim" priekšnieks Roberts Eidemanis. Deviņu tiesnešu vidū, no kuriem piecus vēlāk arī nošāva, bija Jēkabs Alksnis. 1957. gadā Tuhačevskis realibitēts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]