Hotorns F1 debitēja 1952. gada Beļģijas Grand Prix ar personīgu Cooper ar iespaidīgu rezultātu - ceturto vietu. Lai gan viņš nepiedalījās katrā sacīkstē, Hotorns ātri progresēja un jau Lielbritānijā viņam izdevās izcīnīt trešo vietu. Ar 10 punktiem un 5. vietu kopvērtējumā pietika, lai Ferrari viņu jau pēc sezonas pieņemtu komandā. Francijas Grand Prix brits izcīnīja savu pirmo uzvaru. Līdz pat 1957. gadam Hotorns nespēja izcīnīt vairāk par vienu uzvaru, tomēr 1958. gadā ar vienu uzvaru, piecām 2. vietām un vienu 3. vietu Maiks Hotorns kļuva par pasaules čempionu, par vienu punktu pārspējot tautieti Stērlingu Mosu, tomēr nedaudz vēlāk, 1959. gada 22. janvārī, Hotorns nomira autoavārijā.
*1979. gadā balvu nesaņēma Žils Vilnēvs, Kanādas pilots, kurš kļuva par vicečempionu. Tā vietā par Hotorna balvas ieguvēju pasludināja Alanu Džonsu, kurš kopvērtējumā ieņēma 3. vietu.
.svg){kind=small}
Apvienotā Karaliste
)
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maiks Hotorns.
Huans Manuels Fanhio
Džeks Brebems
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
