Mikolāšs Alešs

Vikipēdijas lapa
Mikolāšs Alešs
Mikoláš Aleš
Mikolāšs Alešs 1912. gadā
Dzimis 1852. gada 18. novembrī
Valsts karogs: Austrijas impērija Mirotice, Austrijas impērija
Miris 1913. gada 10. jūlijā (60 gadu vecumā)
Valsts karogs: Austroungārija Prāga, Austroungārija
Tautība čehs
Nozares gleznotājs, ilustrators, dekorators
Mākslas virziens jūgendstils
romantisms

Mikolāšs Alešs (čehu: Mikoláš Aleš; 1852. gada 18. novembris — 1913. gada 10. jūlijs) bija čehu gleznotājs.[1] No Aleša darbiem ir publicēti vairāk kā 5000 attēlu. Viņš ilustrēja ļoti daudz dažādu pasūtījumu, sākot ar žurnāliem, spēļu kārtīm, beidzot ar mācību grāmatām. Viņa darbi ārpus Bohēmijas netika plaši publicēti, bet daudzi no tiem joprojām ir saglabājušies un Čehijā Mikolāšs Alešs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem māksliniekiem.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jirži no Podebradiem un Māķāšs Huņadi Aleša gleznā

Alešs ir dzimis Miroticē, netālu no Pīsekas, salīdzinoši bagātā ģimenē, kas gan tobrīd atradās parādos.[1] Līdz sava brāļa Františeka nāvei 1865. gadā viņš no tā apguva vēsturi, bet jau no agras jaunības izrādīja interesi par gleznošanu. 1879. gadā viņš apprecēja Marinu Kailovu un pārcēlās uz dzīvi Itālijā, kur turpināja gleznotāja amatu.[3] Vēlāk viņš pārcēlās atpakaļ uz Prāgu, lai kopā ar citiem pazīstamiem māksliniekiem strādātu pie apjomīga darba Čehijas Nacionālajā teātrī. Alešs nomira Prāgā 60 gadu vecumā.

Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka Prāgā (celta 1896. gadā)

Alešs šobrīd plašāk ir zināms kā viens no gleznotājiem (otrs bija Františeks Ženīšeks), kas apgleznojis Čehijas Nacionālā teātra foajē.[4] Alešs savas dzīves laikā ieguva labu reputāciju, īpaši ar savu darbu pie arhitektūras elementiem, bet viņa gleznas vairāk tika izceltas pēc viņa nāves. Čehijā vairākās pilsētās ielām dots Aleša vārds. Aleša darbs īpaši netika izcelts no 1938. līdz 1945. gadam, kad čehu zemes kontrolēja nacistu spēki, bet tas tika visai plaši izmantots propagandai komunistu kontroles periodā, īpaši 1950. gados.[5] Viņš tika ierindots 89. vietā 2005. gada aptaujā par nozīmīgākajiem čehiem.[6]

Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss ir Aleša māsas vīra Oto Kaila pēctecis.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Mikolas Ales' childhood in Mirotice». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 8. aprīlī.
  2. Jaroslav Tyman. «Mikolas Ales- Gallery», 2006-08-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-15. Skatīts: 2009-06-07.
  3. Jaroslav Tyman. «Mikolas Ales», 2006-08-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-14. Skatīts: 2009-06-07.
  4. «Mikoláš Aleš (18.11.1852 - 10.7.1913): Národní malíř». Skatīts: 2009-06-07.
  5. Mikuláš Čtvrtník. «Mikoláš Aleš a jeho druhý život». Radio Prague, 2007-12-09. Skatīts: 2009-06-16.
  6. «Největší Čech - O projektu». Česká televize. 2005. Skatīts: 2009-06-16.
  7. http://zpravy.idnes.cz/domaci.aspx?c=A080207_102842_domaci_adb

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]