Miksīnas
| Miksīnas Myxini | |
|---|---|
|
Atlantijas miksīna (Myxine glutinosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Apaļmutnieki (Cyclostomata) |
| Apakšklase | Miksīnas (Myxini) |
|
| |
Miksīnas (Myxini) ir apaļmutnieku apakšklase vai klase. Tās ir vieni no primitīvākajiem galvaskausaiņiem. Miksīnas ir vienīgie zināmie mūsdienu dzīvnieki, kam ir galvaskauss, bet nav mugurkaula, kaut arī tiem var būt rudimentāri skriemeļi. Miksīnas dzīvo Pasaules okeāna tropiskajā un subtropiskajā zonā, izvēloties dziļumus no 100 līdz 500 metriem, lai gan tās ir sastopamas arī dziļumā virs kilometra. Ģeohronoloģiski tās ir zināmas no karbona perioda līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Miksīnu ķermenis ir izstiepts, zušveidīgs, ar nelielu protocerkālu astes spuru, kuru balsta iekšēji stari (garums ap 50-60 cm). Āda klāta ar dziedzeriem (uz sānu virsmas atrodas gļotu dziedzeru atveru virkne) un bez skeleta veidojumiem. Galvaskauss ir no skrimšļa un vāji diferencēts (nav viscerālo loku, ir tikai skrimšļa gredzeni ap žaunu maisu ārējām atverēm). Ass skeletu veido horda, klāta ar saistaudu apvalku (skriemeļu elementu parasti nav). Mutes atvere izvietota termināli. Malās no izbīdāmas mēles atrodas raga plātnes ar sīkiem zobiņiem, kas spēj sakļauties un satvert barību. Nervu sistēma un maņu orgāni ir vāji attīstīti. Galvas smadzenēm nav smadzenīšu. Ožas orgāns (ožas maisiņš) ir nepāra. Nāss atrodas galvas priekšpusē. Miksīnām ir deguna caurulīte (prenazālais sīnuss), kas caur nazohipofīzes kanālu savieno nāsi ar rīkli. Acis ir mazas, bez lēcas, klātas ar ādu. Pineālā kompleksa nav. Iekšējā ausī ir tikai viens pusapļa kanāls. Sānu līnija ir rudimentāra. Elpošanas orgānus veido 5-16 endodermālo žaunu maisu pāri. To izvadkanāli vai nu atveras uz āru patstāvīgi, vai arī ieiet kopējā pāra zemādas kanālā ar izvadatveri ķermeņa aizmugurējā daļā. Asinsrites sistēma ir vadu-lakunāra tipa. Bez parastās sirds, tās sastāvā ietilpst arī papildus (venozās) sirdis. Miksīnu unikāla īpašība ir asinsapgāde, kur žaunu asinsvadi apasiņo visu žaunu maisu, nevis pusi (pusžaunas), kā tas ir pārējiem mugurkaulniekiem.[1]
Dzīvesveids
[labot | labot pirmkodu]Miksīnas ir jūras dzīvnieki, bentosa organismi, kas rok alas dūņainajās nogulās. Mūsdienu sugas barojas ar bentosa bezmugurkaulniekiem, maitu vai mirstošām zivīm, kuras izēd no iekšpuses. Tās vairojas ar nedaudzu lielu olu palīdzību un attīstās bez kāpura stadijas.
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Miksīnu sistemātika:[2]:
- apakšklase: Myxini
- kārta: Myxiniformes
- ģints: Myxinikela Bardack, 1991 †
- dzimta: Myxinidae Rafinesque 1815
- apakšdzimta: Eptatretinae Bonaparte, 1850
- ģints: Eptatretus Cloquet, 1819
- apakšdzimta: Myxininae Rafinesque, 1815
- ģints: Myxine Linnaeus, 1758
- ģints: Nemamyxine Richardson, 1958
- ģints: Neomyxine Richardson, 1953
- ģints: Notomyxine Nani & Gneri, 1951
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Черепанов Г.О., Иванов А.О. Ископаемые высшие позвоночные. СПб., 2007, 32-33. lpp.
- ↑ World Register of Marine Species