Miks Zvirbulis
| Miks Zvirbulis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis |
1937. gada 9. novembrī Rīga, Latvija | |||||
| Nodarbošanās | kinooperators | |||||
| Darbības gadi | 1960 — pašlaik | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Miks Zvirbulis (dzimis 1937. gada 9. novembrī) ir latviešu kinooperators. Ieguvis Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu (2015).
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miks Zvirbulis dzimis 1937. gada 9. novembrī, Rīgā. Tēvs Egons Zvirbulis — tēlnieks, māte Alise Zvirbule — māksliniece.
1961. gadā beidzis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta operatoru fakultāti Maskavā ar diplomdarbu kā operators filmā "Kārkli pelēkie zied".
No 1960. līdz 1990. gadam Miks Zvirbulis strādāja Rīgas Kinostudijā par operatoru. Operatora debija bija režisora Gunāra Pieša dokumentālajā filmā "Salacgrīva". No 1992. gada strādāja dažādās televīzijās (NTV-5, LNT, TV5) un kā dokumentālā kino operators.[1]
Miks Zvirbulis ir Latvijas Filmu operatoru ģildes biedrs (1994) un FERA (Eiropas Audiovizuālo darbu režisoru federācijas) biedrs (2004).
Valsts apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (2020)[2]
Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Operators[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1960 — "Salacgrīva" (režisors Gunārs Piesis)
- 1961 — "Kārkli pelēkie zied" (režisors Gunārs Piesis)
- 1962 — "Diena bez vakara" (režisors Māris Rudzītis)
- 1963 — "Pazemē" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1963 — "Tā nav slimība" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1963 — "Man vajadzēja būt saudzīgākam" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1964 — "Kapteinis Nulle" (režisors Leonīds Leimanis)
- 1966 — "Akmens un šķembas" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1966 — "Diena bez datuma" (režisors Vladimirs Kočeovs)
- 1967 — "Elpojiet dziļi" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1968 — "Ceļa zīmes" (režisors Oļģerts Dunkers)
- 1970 — "Klāvs — Mārtiņa dēls" (režisors Oļģerts Dunkers)
- 1971 — "Tauriņdeja" (režisors Oļģerts Dunkers)
- 1973 — "Cāļus skaita rudenī" (režisors Oļģerts Dunkers)
- 1974 — "Uzbrukums slepenpolicijai" (režisors Oļģerts Dunkers)
- 1975 — "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (režisors Jānis Streičs)
- 1977 — "Vīrietis labākajos gados" (režisors Oļģerts Dunkers)
- 1977 — "Dāvanas pa telefonu" (režisors Aloizs Brenčs)
- 1978 — "Rallijs" (režisors Aloizs Brenčs)
- 1979 — "Tās dullās Paulīnes dēļ" (režisore Vija Beinerte)
- 1980 — "Trīs dienas pārdomām" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1982 — "Mana ģimene" (režisors Pēteris Krilovs)
- 1983 — "Akmeņainais ceļš" (režisors Rolands Kalniņš)
- 1984 — "Durvis, kas tev atvērtas" (režisors Pēteris Krilovs)
- 1986 — "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis)
- 1987 — "Dīvainā mēnessgaisma" (režisors Gunārs Cilinskis)
- 1989 — "Carmen Horrendum" (režisors Jānis Streičs)
- 1990 — "Gaujas nacionālais parks"
- 1990 — "Tie ir mani dēli" (režisore Laima Žurgina)
- 1990 — "Dvēseles aizēnā" (režisors Andris Rozenbergs)
- 1991 — "Indrāni" (režisors Gunārs Cilinskis)
- 1992 — "Talsi" (režisors Andris Klēvers)
- 1992 — "Portrets Lietuvas ainavā" (režisore Laima Žurgina)
- 1992 — "Piebalga" (režisors Andris Klēvers)
- 1992 — "Malienas muzikanti" (režisore Renāte Cāne)
- 1993 — "Gustava Mālera 8. Simfonija" (režisors Andris Klēvers)
- 1993 — "Apciemo Latviju!" (režisors Andris Klēvers)
- 2008 — "Lūgšana krustā" (režisore Dzidra Smiltēna)
Scenārija autors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1990 — "Gaujas nacionālais parks"
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas Enciklopēdija. Rīga. SIA «Valērija Belokoņa izdevniecība». — 2007. g. ISBN 9984-9482-0-X
- ↑ Ordeņu kapitula paziņojums Nr.8 Rīgā 2020. gada 9. novembrī "Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni".
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Miks Zvirbulis filmas.lv
| ||||||||||||||
|