Militārā agresija
Militārā agresija ir starptautisko tiesību un starpvalstu attiecību jēdziens, kas apzīmē valsts bruņotu spēku izmantošanu pret citas valsts teritoriālo integritāti, politisko neatkarību vai stabilitāti, pārkāpjot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu 2. panta 4. punktu. Militārā agresija tiek uzskatīta par vienu no nopietnākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un var radīt plašas reģionālas vai globālas sekas.
Valstis var izvēlēties agresīvu politiku dažādu iemeslu dēļ, tostarp ģeopolitiskās ekspansijas un teritoriju kontroles centienu dēļ, drošības garantiju meklējot vai paplašinot savu ietekmes zonu, kā arī cenšoties iegūt enerģētikas vai citu stratēģiski nozīmīgu resursu piekļuvi. Agresiju var veicināt arī iekšpolitiskie apsvērumi, piemēram, vēlme konsolidēt varu vai novērst sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām. Papildu raksturojošs faktors var būt ideoloģiski vai vēsturiski motīvi, kas tiek izmantoti, lai leģitimizētu militāras darbības un attaisnotu ārpolitisku ekspansiju.
Definīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ANO Ģenerālā asambleja 1974. gadā pieņēma Rezolūciju 3314, kurā agresija tiek definēta kā:
- bruņota spēka izmantošana pret citu valsti,
- militāra okupācija vai teritorijas aneksija,
- uzbrukums sauszemes, jūras vai gaisa spēkiem,
- citu valsti destabilizējoša militāra darbība.[1]
Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām agresija tiek nošķirta no:
- pašaizsardzības (ANO Statūtu 51. pants),
- kolektīvās drošības operācijām pēc ANO Drošības padomes lēmuma.
Piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2008. gada augustā notika Krievijas—Gruzijas karš. Krievijas militārā reakcija un sekojošā separātisko teritoriju (Deinvidosetijas un Abhāzijas) atzīšana par “neatkarīgām valstīm” tika uzskatīta par starptautisko tiesību pārkāpumu, daudzas valstis Krievijas militāro klātbūtni šajās teritorijās interpretē kā faktisku okupāciju.
2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, un ANO Ģenerālā asambleja balsojumā šo rīcību atzina par nelegālu, uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti.[2] Starptautiskā reakcija ietvēra ekonomiskās sankcijas, diplomātiskos ierobežojumus un Krievijas izslēgšanu no G8.[3]
2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas kļuva par vienu no lielākajiem militārajiem konfliktiem Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Starptautiskā kopiena šo uzbrukumu plaši raksturo kā militāru agresiju, jo darbībai nebija ANO Drošības padomes mandāta, Ukraina nepielietoja militāru spēku pret Krieviju, un operācijas mērķis bija panākt teritoriālas un politiskas izmaiņas Ukrainā. Saistībā ar iebrukumu pret Krieviju ieviesa vienu no visplašākajiem sankciju režīmiem mūsdienu vēsturē, pieņemot simtiem ekonomisko un politisko ierobežojumu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Definition of Aggression General Assembly resolution 3314 (XXIX)». legal.un.org. Skatīts: 2025-12-09.
- ↑ «ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krieviju par Krimas aneksiju». Ārvalstīs (latviešu). 2014-03-27. Skatīts: 2025-12-09.
- ↑ «Mercs apšauba Krievijas atgriešanos G8, ko paredz ASV miera plāns». Delfi (latviešu). 2025-11-24. Skatīts: 2025-12-09.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|