Mina Karadžiča
| Mina Karadžiča Wilhelmina "Mina" Karadžić-Vukomanović | |
|---|---|
 | |
| Dzimusi |
1828. gada 12. jūlijā Vīne, Austrijas impērija |
| Mirusi |
1894. gada 12. jūnijā (65 gadu vecumā) Vīne, Austroungārija |
| Dzīvojusi |
 Austrija |
| Nozares | vēsturniece. māksliniece |
| Mākslas virziens | gleznotāja, rakstniece |
| Ģimenes locekļi |
tēvs: Vuks Karadžičs māte: Anna Marija Krausa vīrs: Aleksa Vukomanovićs |
Mina Karadžiča (serbu: Вилхелмина "Мина" Караџић-Вукомановић; dzimusi 1828. gada 12. jūlijā, mirusi 1894. gada 12. jūnijā) bija serbu gleznotāja un rakstniece.[1]
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]M. Karadžiča piedzima Vīnē 1828. gada 12. jūlijā.[2][3] Viņas tēvs bija serbs Vuks Karadžičs, ko mēdz dēvēt par "serbu tautas literatūras zinātnes tēvu", bet māte austriete Ana Marija Krausa.[4] Viņa tika kristīta katoļu baznīcā un viņai tika dots vārds Vilhelmīna. Ģimene bija liela, bet no trīspadsmit bērniem vienpadsmit nomira bērnībā vai pusaudžu gados.[5] Mina bija septītais bērns.
Minas tēvs rūpējās par viņas izglītību jau no bērnības, un Mina sešu gadu vecumā sāka mācīties mājās. Viņa iemācījās lasīt un rakstīt vācu valodā, kas viņu mājās bija galvenā valoda. Astoņu gadu vecumā viņa tika nosūtīta uz privātskolu, kur apguva glezniecību, klavierspēli, franču valodu un itāļu valodu.
Serbu valodu Minai izdevās iemācīties tikai piecpadsmit gadu vecumā. Viņa sāka rakstīt tajā dzeju un prozu, tulkojot serbu tautas pasakas vācu valodā. Tomēr M. Karadžiču visvairāk interesēja glezniecība, un viņa apmeklēja nodarbības slavenu austriešu gleznotāju studijās.[6]
Tajā pašā laikā viņas tēvs centās iesaistīt viņu savā darbā, kas vēlāk kļuva par Mīnas galveno nodarbošanos.[2]
Māksliniecisko izglītību viņa ieguva pie Frīdriha Zilhera Vīnē, bet glezniecību apguva, kopējot meistaru darbus Vīnes, Venēcijas, Drēzdenes un Berlīnes galerijās.[7]
19 gadu vecumā viņa sāka studēt angļu valodu, ceļojot kopā ar tēvu pa visu Eiropu. Gleznošana joprojām bija viņas galvenā aizraušanās, un viņa apmeklēja dažādas galerijas Venēcijā. Viņai izdevās satikt daudzus ievērojamus rakstniekus un māksliniekus, par to liecina Minas slavenais albums, kurā tie atstāja piezīmes.[2]
1850. gadā viņa pirmo reizi devās ceļojumā kopā ar savu tēvu uz Serbiju. Ceļojuma laikā Mina veica piezīmes un arī tulkoja tās franču valodā.
1856. gadā pēc saderināšanās ar Aleksu Vukomanoviču (kam vecāki nepiekrita reliģisko uzskatu atšķirības un līgavaiņa veselības stāvokļa dēļ) M. Karadžiča palika dzīvot Belgradā, 1859. gadā viņas vīrs nomira.[3][4][5] Pēc tam Mina smagi saslima un saskārās ar finansiālām grūtībām. Viņa atteicās no piedāvājuma palikt Belgradā kā meiteņu ģimnāzijas direktorei un kopā ar dēlu un māti atgriezās Vīnē. 1878. gadā viņas dēls Krievijā nomira. [2]
Profesionālā darbība
[labot | labot pirmkodu]Viņa radījusi vairāk nekā piecdesmit darbus, tostarp gleznas (vairāk nekā 20[7]), dzejoļus, tulkojumus, ceļojumu piezīmes un daudz ko citu.[2]
Daži no viņas darbiem:[4]
- Serbu pasakas
- Branko Radičevičs
- Vēstule žurnāla "Orlo" redaktoram
- Dažas dienas Serbijā
- Vuka Karadžiča meita par Branko
Slavenākās gleznas:
- Pašportrets
- Brāļa Dimitrija portrets
- Veca sieviete ar baltu cepuri
- Jauna sieviete no Melnkalnes
- Marko Kraļevičs ar ieroci
- Grieķu kavalērists
- Bosnieši sarkanās sarongās
- Meitenes portrets ar sarkanu šalli
- Meitene rūtainā kleitā
- Sievietes portrets
- Vecs vīrs ar gariem matiem
- Jauns vīrietis ar bārdu
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Pašportrets
Brāļa Dimitrija portrets
Jauna sieviete no Melnkalnes
Marko Kraļevičs ar ieroci
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Srđ. Dubrovnik. 1902. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-18. Skatīts: 2015-05-11.
- 1 2 3 4 5 «Vilhelmina Mina Karadžić Vukomanović». Knjizenstvo (serbu). Skatīts: 2025-03-28.
- 1 2 «Сликарка и књижевница - Вилхелмина Мина Караџић». Biblioteka.cuprija (serbu). Skatīts: 2025-03-28.
- 1 2 3 «Karadžić Vukomanović, Mina». Shewrote (angļu). Skatīts: 2025-03-28.
- 1 2 https://biblioteka.cuprija.rs/istorijska-citanka/mina-karadzic
- ↑ «Arte - Mina Vukomanović - Karadžić - Biografija». www.arte.rs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-11-27. Skatīts: 2026-04-06.
- 1 2 «Mina Vukomanović - Karadžić». Arte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-11-27. Skatīts: 2025-03-28.
|