Miniatūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Miniatūra ir īsa, maza apjoma prozas darbs (stāsts, luga, apraksts), kam raksturīgas pārdomas vai jūtu tēlojums, parasti bez noteikta sižeta.[1] Tajā ieskicē kaut kādu vienu parādību, līniju vai epizodi, turklāt tam jāiznāk ļoti spēcīgi, lai iespaids lasītājā tiktu radīts jau ar pirmajiem vārdiem. Nevajadzētu būt nevienam liekam vārdam. Ar miniatūru mēģina radīt noskaņu, emocijas, izjūtas, asociācijas. Miniatūra parasti ir maza apjoma tēlojums ar pārdomu raksturu.

Par miniatūrām dēvē arī gleznojumus, ar kuriem ilustrēja viduslaiku rokrakstus (no tā cēlies miniatūras nosaukums - latīņu: minium - sarkanas krāsas, ko lietoja grāmatu noformēšanai), kā arī rūpīgi veidotas mazas glezniņas uz ziloņkaula.


Miniatūras žanra pazīmes:

  • īss teksts
  • īss prozas darbs ar pārdomu raksturu
  • tēlaina valoda
  • kodolīgs filozofisks saturs
  • subjektīvs vērtējums
  • emocionāls stils

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 38. lpp.