Mins Auns Hlains
| Mins Auns Hlains မင်းအောင်လှိုင် | |
|---|---|
(b).jpg) Mins Auns Hlains 2025. gadā | |
| Mjanmas prezidents | |
|
Amata sākums 2024. gada 22. jūlijs | |
| Priekštecis | Mjins Šve |
| Mjanmas premjerministrs | |
|
Amata sākums 2021. gada 1. augusts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1956. gada 3. jūlijā Minbu, Birma |
Mins Auns Hlains (birmiešu: မင်းအောင်လှိုင်, dzimis 1956. gada 3. jūlijā) ir Mjanmas militārais virsnieks. Kopš 2021. gada Mjanmas apvērsuma Hlains ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs. 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, kā arī 2024. gada jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus.[1]
Kopš 2011. gada marta Hlains ir Mjanmas bruņoto spēku komandieris. 2016. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja apsūdzēja Hlainu genocīdā pret rohindžiem Mjanmas ziemeļos.[2] Viņa attiecības ar ievēlēto valsts padomnieci Aunu Sanu Su Či bija saspringtas, lai gan viņa viņu aizstāvēja starptautiskajās apsūdzībās par genocīdu.[3]
2020. gada vēlēšanās Aunas Sanas Su Či vadītā partija guva pārliecinošu uzvaru, tomēr Hlains nepamatoti apgalvoja, ka vēlēšanas bija viltotas un notikušas ar plašiem pārkāpumiem. 2021. gada februārī viņš veica valsts apvērsumu un sagrāba varu.[4] Pēc plašu protestu izcelšanās pret viņa valdīšanu, Hlains pavēlēja apspiest demonstrācijas, izraisot pašreiz notiekošo pilsoņu karu.[5]
Viņa valdītie spēki šajā konfliktā ir izmantojuši izdedzinātās zemes taktiku, tostarp uzlidojumus civiliedzīvotājiem.[6] Viņš pavēlēja izpildīt nāvessodu valstī pazīstamiem demokrātijas aktīvistiem.[7] Ārpolitikā Hlains pretojas Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ietekmei un stiprinājis attiecības ar Krieviju, Ķīnu un Indiju.[8][9] Saistībā ar viņa īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju, Hlains un viņa valdība ir pakļauti plašām starptautiskām sankcijām. Saskaņā ar 2024. gada The Economist "demokrātijas indeksu" Hlaina valdītā Mjanma ir novērtēta kā otra autoritārākā valsts pasaulē.[10]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «The leader of Myanmar's army government is named acting president so he can renew state of emergency». The Independent (angļu). Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ United Nations News Service Section. «UN News - Myanmar must address ‘serious’ human rights violations against minorities – UN rights chief». UN News (angļu), 2016-06-20. Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ «Myanmar's iron-fisted ruler Min Aung Hlaing fights to stay on his throne». Nikkei Asia (angļu). Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ «Myanmar coup: Does the army have evidence of voter fraud?» (angļu). 2021-02-05. Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ Ishaan Tharoor. «Analysis | Myanmar’s junta can’t win the civil war it started». The Washington Post (angļu), 2022-07-21. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ Rebecca Ratcliffe. «‘Monster from the sky’: two years on from coup, Myanmar junta increases airstrikes on civilians». The Guardian (angļu), 2023-01-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ «Myanmar: Who are the rulers who have executed democracy campaigners?» (angļu). 2021-02-02. Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ «China, Russia, India enabling Myanmar’s military rule: Report». Al Jazeera (angļu). Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ «Myanmar warns ASEAN that pressure would be counterproductive». Al Jazeera (angļu). Skatīts: 2025-07-23.
- ↑ «Democracy Index 2024». Economist Intelligence Unit (angļu). Skatīts: 2025-07-23.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mins Auns Hlains.
 | Šis ar Mjanmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |