Mirušo uzbrukums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mirušo vīru uzbrukums)
Mirušo uzbrukums
Daļa no Pirmā pasaules kara Austrumu frontes

Uzbrukumam veltīts piemineklis Osovecas cietoksnī.
Datums1915. gada 6. augusts
Vieta
Iznākums

Krievu uzvara

  • Vācu spēki sagrauti
  • 19. augusta Krievu spēku evakuācija
Belligerents
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācijas Impērija Valsts karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Vācijas Impērija Pauls fon Hindenburgs
Valsts karogs: Vācijas Impērija Rūdolfs fon Freidenbergs
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vladimirs Kotlinskis  
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vladislavs Stšemiņskis (ievainots)
Spēks
14 bataljonu, ~7000–8000 karavīru ~900 vīru, ~500 karavīri + ~400 partizāni (~60–100 pretuzbrukumā)
Zaudējumi
Tiek lēsti–Lieli, pretuzbrukumā Lieli, ~800
(gandrīz visi iesaistītie ievainoti)

Mirušo uzbrukums ir notikums 1915. gadā kaujā par Osovecas cietoksni, kurš tajā laikā piederēja Krievijas Impērijai Pirmā pasaules kara laikā par to sīvi cīnījās vācu uzbrucēji un krievu aizsargātāji. Pirmo uzbrukumu vācieši veica 1914. gada septembrī sešas dienas bombardējot cietoksni ar liela kalibra smago artilēriju. Pēc intensīvas izrādīšanās vācieši veica kājnieku uzbrukumu cietoksnim, tomēr krievu artilērija un kājnieki ātri viņus sakāva.

Otro uzbrukumu vācieši veica no 1915. gada februārim līdz tā paša gada martam. Šoreiz viņi izmantoja jaunos, 420 mm kalibra "Lielās Bertas" lielgabalus. Cietoksnis tika smagi bombardēts, un kā domāja vācu virsnieki, liks krieviem ātri padoties. Taču, neskatoties uz milzīgo postu un daudzajiem krievu upuriem, cīņa norisinājās mēnešiem ilgi līdz krievu artilērijas bombardēšana arī šoreiz lika vāciešiem atkāpties. Agrā 1915. gada jūlijā vācu kareivji feldmaršala Paula fon Hindenburga pakļautībā veica jaunu uzbrukumu. Šoreiz viņi izlēma izmantot indīgu gāzi (hloru ar broma piejaukumu[1]), jo zināja, ka krieviem nav gāzmasku. No 30 gāzes baterijām 6. augustā uz cietoksni tika palaista gāze. Gāzes mākonim tuvojoties, zāle nomelnēja, koku lapas nodzeltēja un krievu no vara gatavotie lielgabali pārklājās ar hlorīda kārtu. Pēc gāzes izklīšanas aptuveni 7000 vācu kareivju lielie 14 bataljoni devās ieņemt cietoksni, bet pietuvojušies viņi ieraudzīja šokējošu skatu. Indīgo gāzi izdzīvojušie krievu kareivji viņiem uzbruka ar visu, kas tiem bija palicis. Ar ķīmiskajiem apdegumiem klātām sejām, lupatās ietītiem ķermeņiem un spļaudami asinis un plaušu gabalus, tie veica pretuzbrukumu vācu armijai. Skats bija tik šausminošs, ka vācu kareivji sāka panikā pamest savas pozīcijas, un, kāpdami viens otram virsū, iekrita savās dzeloņstieplēs. Krievi vēlāk atklāja uguni ar šautenēm un ar artilērijas uzbrukumu iznīcināja atlikušos vācu spēkus. Pēc divām nedēļām atlikušie Osovecas kareivji tika evakuēti. Avīzēs vēlāk parādijās virsraksts:"Mirušo uzbrukums".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]