Pāriet uz saturu

Mitohondriālā Ieva

Vikipēdijas lapa

Mitohondriālā Ieva ir populāciju ģenētikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu mūsdienu cilvēku pēdējo kopīgo priekšteci tiešā mātes līnijā. Tas nozīmē, ka visi mūsdienu cilvēki savu mitohondriālo DNS ir mantojuši no vienas senas sievietes līnijas, kas laika gaitā nav pārtrūkusi.

Mitohondriālā Ieva nebija ne pirmā sieviete, ne vienīgā sava laika sieviete. Viņa bija tā sieviete, kuras meitu pēcteču līnija saglabājās līdz mūsdienām, kamēr citu tā laika sieviešu tiešās mātes līnijas ar laiku izzuda. Šis jēdziens attiecas tikai uz nepārtrauktu mātes līniju, nevis uz visu cilvēka ģenētisko izcelsmi.

Saskaņā ar molekulārās ģenētikas pētījumiem Mitohondriālā Ieva, visticamāk, dzīvoja Āfrikā aptuveni pirms 100 000–200 000 gadiem. Precīzs datējums dažādos pētījumos atšķiras, jo tas ir atkarīgs no izmantotajiem mutāciju ātruma modeļiem, salīdzinātajām populācijām un statistiskajām metodēm.

Nosaukums

[labot | labot pirmkodu]

Nosaukums “Mitohondriālā Ieva” ir metaforisks. Tas radies, salīdzinot šo ģenētisko priekšteci ar Bībeles Ievu, tomēr zinātniskajā nozīmē šim jēdzienam nav reliģiska satura. Tas nenozīmē, ka noteiktā laikā dzīvoja tikai viena sieviete vai ka visi cilvēki bioloģiski cēlušies tikai no viena pāra.

Zinātniski precīzāks apzīmējums ir “pēdējais kopīgais priekštecis pa mātes līniju” jeb mitohondriālās DNS līniju kopīgā priekštece.

Mitohondriālā DNS

[labot | labot pirmkodu]

Mitohondriālā DNS atrodas mitohondrijos un cilvēkiem parasti tiek pārmantota no mātes. Bērni saņem mitohondriālo DNS no mātes olšūnas, bet tēva mitohondriālā DNS parasti netiek nodota nākamajai paaudzei.

Tāpēc mtDNS ir īpaši piemērota mātes līniju izsekošanai. Salīdzinot dažādu cilvēku mitohondriālās DNS mutācijas, iespējams rekonstruēt šo līniju radniecību un noteikt aptuvenu laiku, kad dzīvoja to kopīgā priekštece.

Izcelsme un datējums

[labot | labot pirmkodu]

Mitohondriālās Ievas jēdziens kļuva plaši pazīstams 20. gadsimta 80. gados, kad ģenētiskie pētījumi parādīja, ka mūsdienu cilvēku mitohondriālās DNS līnijas sakņojas Āfrikā. Šie rezultāti kļuva par vienu no argumentiem mūsdienu cilvēka Āfrikas izcelsmes teorijai.

Lielākā daļa pētījumu Mitohondriālās Ievas dzīves laiku novieto vēlajā vidējā pleistocēnā vai agrā vēlajā pleistocēnā. Bieži minētais intervāls ir aptuveni pirms 150 000–200 000 gadiem, lai gan daži modeļi dod arī jaunākus vai vecākus aprēķinus.

Mitohondriālās Ievas dzīves laiks nav identisks laikam, kad parādījās pirmie anatomiski modernie cilvēki. Anatomiski moderni cilvēki Āfrikā ir zināmi jau agrāk, bet mitohondriālā līnija, kas saglabājusies visiem mūsdienu cilvēkiem, var būt jaunāka par pašas sugas izcelšanos.

Nepareizi priekšstati

[labot | labot pirmkodu]

Par Mitohondriālo Ievu bieži pastāv vairāki pārpratumi. Viņa nebija pirmā cilvēku sugas sieviete. Viņa arī nebija vienīgā sieviete savā populācijā. Tajā pašā laikā dzīvoja daudzas citas sievietes, kuru gēni var būt saglabājušies mūsdienu cilvēku kodola DNS, taču viņu nepārtrauktās mātes līnijas nav saglabājušās līdz mūsdienām.

Mitohondriālā Ieva arī nav visu cilvēka gēnu vienīgā priekštece. Cilvēka genoms tiek pārmantots no ļoti daudziem senčiem, un katram cilvēkam ir milzīgs skaits priekšteču dažādās līnijās. Mitohondriālā Ieva attiecas tikai uz vienu ģenētisko marķieri — mitohondriālo DNS.

Līdzīgs jēdziens vīriešu līnijai ir Y hromosomas Ādams, kas apzīmē visu mūsdienu vīriešu pēdējo kopīgo priekšteci tiešā tēva līnijā. Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams, visticamāk, nedzīvoja vienā laikā.

Nozīme cilvēka evolūcijā

[labot | labot pirmkodu]

Mitohondriālās Ievas jēdziens ir nozīmīgs cilvēka evolūcijas un migrāciju vēstures izpētē. Tas palīdz izprast, kā mūsdienu cilvēku populācijas ir saistītas savā starpā un kā cilvēki izplatījās no Āfrikas uz citiem kontinentiem.

Mitohondriālās DNS analīze ir izmantota, lai pētītu cilvēku migrāciju uz Eiropu, Āziju, Austrāliju un Ameriku. Dažādās mtDNS haplogrupas atspoguļo senas mātes līnijas, kas izveidojās un izplatījās dažādos ģeogrāfiskos reģionos.

Šis jēdziens ir būtisks arī tāpēc, ka tas parāda, kā ģenētiskās līnijas var izzust bez pilnīgas populācijas izzušanas. Sievietei var būt pēcnācēji, bet, ja viņai nav meitu vai ja kādā vēlākā paaudzē mātes līnija pārtrūkst, viņas mitohondriālā DNS netiek nodota tālāk

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]