Mituva
| Mituva | |
|---|---|
Mituva Staķos | |
| Izteka | pie Didžuļiem 55°17′05″N 23°23′43″E / 55.28472°N 23.39528°E |
| Ieteka | Nemuna 55°04′06″N 22°45′49″E / 55.06833°N 22.76361°EKoordinātas: 55°04′06″N 22°45′49″E / 55.06833°N 22.76361°E |
| Caurteces valstis | |
| Garums | 101,7 km |
| Vidējā caurtece | 5,4 m³/s |
| Baseina platība | 773,4 km² |
| Galvenās pietekas | Vidauja, Antvarde |
Mituva (lietuviešu: Mituva) ir upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka Raseiņu un Jurbarkas rajonu pašvaldībās.[1] Sākas pie Didžuļu ciema 9 km uz rietumiem no Arjogalas, plūst dienvidrietumu—rietumu virzienā pa Karšuvas zemieni. Pēc Vidaujas pietekas upe strauji pagriežas uz dienvidaustrumiem, ietek Nemunā Jurbarkas pilsētā 124 no tās grīvas. Ieleja ir 200–400 m plata, tās nogāzes ir 5–10 m augstas. Augštecē gultne ir regulēta, platums — 5–10 m, dziļums — 1,7–2 m, dabiskās gultnes platums ir 5–12 m, dziļums — 0,3–1 metrs. Vidējais kritums ir 0,94 m/km (augštecē — 2,3 m/km), straumes ātrums — 0,2–0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Gausante (20 km gara), Snietala (21 km), Antvarde (41 km), Imsre (20 km, kreisā krasta pieteka), Alsa (33 km) un Vidauja (45 km gara, labā krasta pietekas). Mituvas baseinā gadā nolīst aptuveni 800 mm nokrišņu. Upes noteci veido lietus (54%), sniega kušana (43%) un gruntsūdeņi (3%). Vairākās vietās upē izbūvēti aizsprosti, lielākās ūdenskrātuves ir Volungišķu (68 ha), Grižu (57 ha) un Jurbarkas (219 ha) ūdenskrātuves. Ielejas posms no Staķiem līdz Pauļiem ietilpst Mituvas dabas rezervātā .
Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Jodaiči, Staķi, Pauļi, Ģirdži un Jurbarka. Upi tās augštecē šķērso autoceļš A1.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mituva.