Mizantropija

Mizantropija (no grieķu: μισανθρωπία (misanthrōpía)) jeb cilvēknīšana ir naids, neticība un nicināšana pret cilvēkiem, novēršanās, atsvešināšanās un bailes no sabiedrības. Plašu popularitāti šis jēdziens ieguva, pateicoties Moljēra komēdijai "Mizantrops" (franču: Le Misanthrope). Pretmets filantropijai.
Pēc savas dabas mizantropija ir pesimisma, individuālisma, kā arī egoisma galēja izpausmes forma, kas ir pretstats humānismam. Mizantrops jeb cilvēknīdējs ir nesabiedrisks cilvēks, kas vairās no sabiedrības. Mizantropija var iegūt patoloģisku raksturu.
Tiek izdalīti divi mizantropijas paveidi:
- mizogīnija — sieviešu dzimuma ienīšana,
- mizandrija — vīriešu dzimuma ienīšana.
Par mizantropiem tiek uzskatīti, piemēram, filosofs Artūrs Šopenhauers, komponists Pēteris Čaikovskis un citi pazīstami cilvēki.
Mākslā
[labot | labot pirmkodu]2018. gada 14. aprīlī pirmizrādi Liepājas teātrī piedzīvoja Moljēra luga „Mizantrops” Mārtina Krimpa skatuves versijā, ko no angļu valodas tulkoja dzejnieks Raimonds Ķirķis. Iestudējuma režisors bija Viesturs Meikšāns, kurš arī veidoja izrādes telpas, kustības, skaņas/mūzikas noformējumu. Kostīmu autore bija Baiba Litiņa, gaismu mākslinieks Krišjānis Strazdītis, un video mākslinieks — -8. Galvenajās lomās: Gatis Maliks (Alsests) un Agnese Jēkabsone (Dženifera).[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mizantropija |
- ↑ «Mizantrops. Komēdija par godīgumu» (latviešu). Liepājas teātris. Skatīts: 2018-04-19.